praevenire
<veniō, vēnī, ventum 4.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. praevenīō 2. Person 2. praevenīs 3. Person 3. praevenīt | 1. Person 1. praevenīmus 2. Person 2. praevenītis 3. Person 3. praevenīunt |
| Futur | 1. Person 1. praevenīam 2. Person 2. praevenīes 3. Person 3. praevenīet | 1. Person 1. praevenīemus 2. Person 2. praevenīetis 3. Person 3. praevenīent |
| Imperfekt | 1. Person 1. praevenīebam 2. Person 2. praevenīebās 3. Person 3. praevenīebat | 1. Person 1. praevenīebāmus 2. Person 2. praevenīebātis 3. Person 3. praevenīebant |
| Perfekt | 1. Person 1. praevenīvī 2. Person 2. praevenīvisti 3. Person 3. praevenīvit | 1. Person 1. praevenīvimus 2. Person 2. praevenīvistis 3. Person 3. praevenīvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. praevenīverō 2. Person 2. praevenīveris 3. Person 3. praevenīverit | 1. Person 1. praevenīverimus 2. Person 2. praevenīveritis 3. Person 3. praevenīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. praevenīveram 2. Person 2. praevenīverās 3. Person 3. praevenīverat | 1. Person 1. praevenīverāmus 2. Person 2. praevenīverātis 3. Person 3. praevenīverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. praevenīam 2. Person 2. praevenīās 3. Person 3. praevenīat | 1. Person 1. praevenīāmus 2. Person 2. praevenīātis 3. Person 3. praevenīant |
| Imperfekt | 1. Person 1. praevenīrem 2. Person 2. praevenīrēs 3. Person 3. praevenīret | 1. Person 1. praevenīrēmus 2. Person 2. praevenīrētis 3. Person 3. praevenīrent |
| Perfekt | 1. Person 1. praevenīverim 2. Person 2. praevenīveris 3. Person 3. praevenīverit | 1. Person 1. praevenīverimus 2. Person 2. praevenīveritis 3. Person 3. praevenīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. praevenīvissem 2. Person 2. praevenīvissēs 3. Person 3. praevenīvisset | 1. Person 1. praevenīvissēmus 2. Person 2. praevenīvissētis 3. Person 3. praevenīvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | praevenī! | praevenīte! |
| Futur | 2. Person 2. praevenīto! 3. Person 3. praevenīto! | 2. Person 2. praevenītōte! 3. Person 3. praevenīunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | praevenīre |
| Perfekt | praevenīvisse |
| Futur | praevenītūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | praevenīens, praevenīentis |
| Futur | praevenītūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | praevenīendī |
|---|---|
| Dativ | praevenīendō |
| Akkusativ | ad praevenīendum |
| Ablativ | praevenīendō |
Supinum
| praevenītum |
