praetentare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- prae-tentāre → siehe „prae-temptāre“prae-tentāre → siehe „prae-temptāre“
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. praetentō 2. Person 2. praetentās 3. Person 3. praetentat | 1. Person 1. praetentāmus 2. Person 2. praetentātis 3. Person 3. praetentant |
| Futur | 1. Person 1. praetentābō 2. Person 2. praetentābis 3. Person 3. praetentābit | 1. Person 1. praetentābimus 2. Person 2. praetentābitis 3. Person 3. praetentābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. praetentābam 2. Person 2. praetentābās 3. Person 3. praetentābat | 1. Person 1. praetentābāmus 2. Person 2. praetentābātis 3. Person 3. praetentābant |
| Perfekt | 1. Person 1. praetentāvī 2. Person 2. praetentāvisti 3. Person 3. praetentāvit | 1. Person 1. praetentāvimus 2. Person 2. praetentāvistis 3. Person 3. praetentāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. praetentāverō 2. Person 2. praetentāveris 3. Person 3. praetentāverit | 1. Person 1. praetentāverimus 2. Person 2. praetentāveritis 3. Person 3. praetentāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. praetentāveram 2. Person 2. praetentāverās 3. Person 3. praetentāverat | 1. Person 1. praetentāverāmus 2. Person 2. praetentāverātis 3. Person 3. praetentāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. praetentem 2. Person 2. praetentēs 3. Person 3. praetentet | 1. Person 1. praetentēmus 2. Person 2. praetentētis 3. Person 3. praetentent |
| Imperfekt | 1. Person 1. praetentārem 2. Person 2. praetentārēs 3. Person 3. praetentāret | 1. Person 1. praetentārēmus 2. Person 2. praetentārētis 3. Person 3. praetentārent |
| Perfekt | 1. Person 1. praetentāverim 2. Person 2. praetentāveris 3. Person 3. praetentāverit | 1. Person 1. praetentāverimus 2. Person 2. praetentāveritis 3. Person 3. praetentāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. praetentāvissem 2. Person 2. praetentāvissēs 3. Person 3. praetentāvisset | 1. Person 1. praetentāvissēmus 2. Person 2. praetentāvissētis 3. Person 3. praetentāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | praetentā! | praetentāte! |
| Futur | 2. Person 2. praetentāto! 3. Person 3. praetentāto! | 2. Person 2. praetentātōte! 3. Person 3. praetentanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | praetentāre |
| Perfekt | praetentāvisse |
| Futur | praetentātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | praetentāns, praetentantis |
| Futur | praetentātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | praetentandī |
|---|---|
| Dativ | praetentandō |
| Akkusativ | ad praetentandum |
| Ablativ | praetentandō |
Supinum
| praetentātum |
