Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. praestinō 2. Person 2. praestinās 3. Person 3. praestinat | 1. Person 1. praestināmus 2. Person 2. praestinātis 3. Person 3. praestinant |
| Futur | 1. Person 1. praestinābō 2. Person 2. praestinābis 3. Person 3. praestinābit | 1. Person 1. praestinābimus 2. Person 2. praestinābitis 3. Person 3. praestinābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. praestinābam 2. Person 2. praestinābās 3. Person 3. praestinābat | 1. Person 1. praestinābāmus 2. Person 2. praestinābātis 3. Person 3. praestinābant |
| Perfekt | 1. Person 1. praestināvī 2. Person 2. praestināvisti 3. Person 3. praestināvit | 1. Person 1. praestināvimus 2. Person 2. praestināvistis 3. Person 3. praestināvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. praestināverō 2. Person 2. praestināveris 3. Person 3. praestināverit | 1. Person 1. praestināverimus 2. Person 2. praestināveritis 3. Person 3. praestināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. praestināveram 2. Person 2. praestināverās 3. Person 3. praestināverat | 1. Person 1. praestināverāmus 2. Person 2. praestināverātis 3. Person 3. praestināverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. praestinem 2. Person 2. praestinēs 3. Person 3. praestinet | 1. Person 1. praestinēmus 2. Person 2. praestinētis 3. Person 3. praestinent |
| Imperfekt | 1. Person 1. praestinārem 2. Person 2. praestinārēs 3. Person 3. praestināret | 1. Person 1. praestinārēmus 2. Person 2. praestinārētis 3. Person 3. praestinārent |
| Perfekt | 1. Person 1. praestināverim 2. Person 2. praestināveris 3. Person 3. praestināverit | 1. Person 1. praestināverimus 2. Person 2. praestināveritis 3. Person 3. praestināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. praestināvissem 2. Person 2. praestināvissēs 3. Person 3. praestināvisset | 1. Person 1. praestināvissēmus 2. Person 2. praestināvissētis 3. Person 3. praestināvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | praestinā! | praestināte! |
| Futur | 2. Person 2. praestināto! 3. Person 3. praestināto! | 2. Person 2. praestinātōte! 3. Person 3. praestinanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | praestināre |
| Perfekt | praestināvisse |
| Futur | praestinātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | praestināns, praestinantis |
| Futur | praestinātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | praestinandī |
|---|---|
| Dativ | praestinandō |
| Akkusativ | ad praestinandum |
| Ablativ | praestinandō |
Supinum
| praestinātum |
