praenatare
<ō, āvī, - 1.> (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. praenatō 2. Person 2. praenatās 3. Person 3. praenatat | 1. Person 1. praenatāmus 2. Person 2. praenatātis 3. Person 3. praenatant |
| Futur | 1. Person 1. praenatābō 2. Person 2. praenatābis 3. Person 3. praenatābit | 1. Person 1. praenatābimus 2. Person 2. praenatābitis 3. Person 3. praenatābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. praenatābam 2. Person 2. praenatābās 3. Person 3. praenatābat | 1. Person 1. praenatābāmus 2. Person 2. praenatābātis 3. Person 3. praenatābant |
| Perfekt | 1. Person 1. praenatāvī 2. Person 2. praenatāvisti 3. Person 3. praenatāvit | 1. Person 1. praenatāvimus 2. Person 2. praenatāvistis 3. Person 3. praenatāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. praenatāverō 2. Person 2. praenatāveris 3. Person 3. praenatāverit | 1. Person 1. praenatāverimus 2. Person 2. praenatāveritis 3. Person 3. praenatāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. praenatāveram 2. Person 2. praenatāverās 3. Person 3. praenatāverat | 1. Person 1. praenatāverāmus 2. Person 2. praenatāverātis 3. Person 3. praenatāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. praenatem 2. Person 2. praenatēs 3. Person 3. praenatet | 1. Person 1. praenatēmus 2. Person 2. praenatētis 3. Person 3. praenatent |
| Imperfekt | 1. Person 1. praenatārem 2. Person 2. praenatārēs 3. Person 3. praenatāret | 1. Person 1. praenatārēmus 2. Person 2. praenatārētis 3. Person 3. praenatārent |
| Perfekt | 1. Person 1. praenatāverim 2. Person 2. praenatāveris 3. Person 3. praenatāverit | 1. Person 1. praenatāverimus 2. Person 2. praenatāveritis 3. Person 3. praenatāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. praenatāvissem 2. Person 2. praenatāvissēs 3. Person 3. praenatāvisset | 1. Person 1. praenatāvissēmus 2. Person 2. praenatāvissētis 3. Person 3. praenatāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | praenatā! | praenatāte! |
| Futur | 2. Person 2. praenatāto! 3. Person 3. praenatāto! | 2. Person 2. praenatātōte! 3. Person 3. praenatanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | praenatāre |
| Perfekt | praenatāvisse |
| Futur | - |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | praenatāns, praenatantis |
| Futur | - |
Gerundium
| Genitiv | praenatandī |
|---|---|
| Dativ | praenatandō |
| Akkusativ | ad praenatandum |
| Ablativ | praenatandō |
Supinum
| - |
