Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. praedēstinō 2. Person 2. praedēstinās 3. Person 3. praedēstinat | 1. Person 1. praedēstināmus 2. Person 2. praedēstinātis 3. Person 3. praedēstinant |
| Futur | 1. Person 1. praedēstinābō 2. Person 2. praedēstinābis 3. Person 3. praedēstinābit | 1. Person 1. praedēstinābimus 2. Person 2. praedēstinābitis 3. Person 3. praedēstinābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. praedēstinābam 2. Person 2. praedēstinābās 3. Person 3. praedēstinābat | 1. Person 1. praedēstinābāmus 2. Person 2. praedēstinābātis 3. Person 3. praedēstinābant |
| Perfekt | 1. Person 1. praedēstināvī 2. Person 2. praedēstināvisti 3. Person 3. praedēstināvit | 1. Person 1. praedēstināvimus 2. Person 2. praedēstināvistis 3. Person 3. praedēstināvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. praedēstināverō 2. Person 2. praedēstināveris 3. Person 3. praedēstināverit | 1. Person 1. praedēstināverimus 2. Person 2. praedēstināveritis 3. Person 3. praedēstināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. praedēstināveram 2. Person 2. praedēstināverās 3. Person 3. praedēstināverat | 1. Person 1. praedēstināverāmus 2. Person 2. praedēstināverātis 3. Person 3. praedēstināverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. praedēstinem 2. Person 2. praedēstinēs 3. Person 3. praedēstinet | 1. Person 1. praedēstinēmus 2. Person 2. praedēstinētis 3. Person 3. praedēstinent |
| Imperfekt | 1. Person 1. praedēstinārem 2. Person 2. praedēstinārēs 3. Person 3. praedēstināret | 1. Person 1. praedēstinārēmus 2. Person 2. praedēstinārētis 3. Person 3. praedēstinārent |
| Perfekt | 1. Person 1. praedēstināverim 2. Person 2. praedēstināveris 3. Person 3. praedēstināverit | 1. Person 1. praedēstināverimus 2. Person 2. praedēstināveritis 3. Person 3. praedēstināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. praedēstināvissem 2. Person 2. praedēstināvissēs 3. Person 3. praedēstināvisset | 1. Person 1. praedēstināvissēmus 2. Person 2. praedēstināvissētis 3. Person 3. praedēstināvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | praedēstinā! | praedēstināte! |
| Futur | 2. Person 2. praedēstināto! 3. Person 3. praedēstināto! | 2. Person 2. praedēstinātōte! 3. Person 3. praedēstinanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | praedēstināre |
| Perfekt | praedēstināvisse |
| Futur | praedēstinātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | praedēstināns, praedēstinantis |
| Futur | praedēstinātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | praedēstinandī |
|---|---|
| Dativ | praedēstinandō |
| Akkusativ | ad praedēstinandum |
| Ablativ | praedēstinandō |
Supinum
| praedēstinātum |
