Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. pervolitō 2. Person 2. pervolitās 3. Person 3. pervolitat | 1. Person 1. pervolitāmus 2. Person 2. pervolitātis 3. Person 3. pervolitant |
| Futur | 1. Person 1. pervolitābō 2. Person 2. pervolitābis 3. Person 3. pervolitābit | 1. Person 1. pervolitābimus 2. Person 2. pervolitābitis 3. Person 3. pervolitābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. pervolitābam 2. Person 2. pervolitābās 3. Person 3. pervolitābat | 1. Person 1. pervolitābāmus 2. Person 2. pervolitābātis 3. Person 3. pervolitābant |
| Perfekt | 1. Person 1. pervolitāvī 2. Person 2. pervolitāvisti 3. Person 3. pervolitāvit | 1. Person 1. pervolitāvimus 2. Person 2. pervolitāvistis 3. Person 3. pervolitāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. pervolitāverō 2. Person 2. pervolitāveris 3. Person 3. pervolitāverit | 1. Person 1. pervolitāverimus 2. Person 2. pervolitāveritis 3. Person 3. pervolitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. pervolitāveram 2. Person 2. pervolitāverās 3. Person 3. pervolitāverat | 1. Person 1. pervolitāverāmus 2. Person 2. pervolitāverātis 3. Person 3. pervolitāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. pervolitem 2. Person 2. pervolitēs 3. Person 3. pervolitet | 1. Person 1. pervolitēmus 2. Person 2. pervolitētis 3. Person 3. pervolitent |
| Imperfekt | 1. Person 1. pervolitārem 2. Person 2. pervolitārēs 3. Person 3. pervolitāret | 1. Person 1. pervolitārēmus 2. Person 2. pervolitārētis 3. Person 3. pervolitārent |
| Perfekt | 1. Person 1. pervolitāverim 2. Person 2. pervolitāveris 3. Person 3. pervolitāverit | 1. Person 1. pervolitāverimus 2. Person 2. pervolitāveritis 3. Person 3. pervolitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. pervolitāvissem 2. Person 2. pervolitāvissēs 3. Person 3. pervolitāvisset | 1. Person 1. pervolitāvissēmus 2. Person 2. pervolitāvissētis 3. Person 3. pervolitāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | pervolitā! | pervolitāte! |
| Futur | 2. Person 2. pervolitāto! 3. Person 3. pervolitāto! | 2. Person 2. pervolitātōte! 3. Person 3. pervolitanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | pervolitāre |
| Perfekt | pervolitāvisse |
| Futur | pervolitātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | pervolitāns, pervolitantis |
| Futur | pervolitātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | pervolitandī |
|---|---|
| Dativ | pervolitandō |
| Akkusativ | ad pervolitandum |
| Ablativ | pervolitandō |
Supinum
| pervolitātum |
