perspectare
<ō, āvī, ātum 1.> ||perspicere|| (vorklassischvkl.,nachklassisch nachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. perspectō 2. Person 2. perspectās 3. Person 3. perspectat | 1. Person 1. perspectāmus 2. Person 2. perspectātis 3. Person 3. perspectant |
| Futur | 1. Person 1. perspectābō 2. Person 2. perspectābis 3. Person 3. perspectābit | 1. Person 1. perspectābimus 2. Person 2. perspectābitis 3. Person 3. perspectābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. perspectābam 2. Person 2. perspectābās 3. Person 3. perspectābat | 1. Person 1. perspectābāmus 2. Person 2. perspectābātis 3. Person 3. perspectābant |
| Perfekt | 1. Person 1. perspectāvī 2. Person 2. perspectāvisti 3. Person 3. perspectāvit | 1. Person 1. perspectāvimus 2. Person 2. perspectāvistis 3. Person 3. perspectāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. perspectāverō 2. Person 2. perspectāveris 3. Person 3. perspectāverit | 1. Person 1. perspectāverimus 2. Person 2. perspectāveritis 3. Person 3. perspectāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. perspectāveram 2. Person 2. perspectāverās 3. Person 3. perspectāverat | 1. Person 1. perspectāverāmus 2. Person 2. perspectāverātis 3. Person 3. perspectāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. perspectem 2. Person 2. perspectēs 3. Person 3. perspectet | 1. Person 1. perspectēmus 2. Person 2. perspectētis 3. Person 3. perspectent |
| Imperfekt | 1. Person 1. perspectārem 2. Person 2. perspectārēs 3. Person 3. perspectāret | 1. Person 1. perspectārēmus 2. Person 2. perspectārētis 3. Person 3. perspectārent |
| Perfekt | 1. Person 1. perspectāverim 2. Person 2. perspectāveris 3. Person 3. perspectāverit | 1. Person 1. perspectāverimus 2. Person 2. perspectāveritis 3. Person 3. perspectāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. perspectāvissem 2. Person 2. perspectāvissēs 3. Person 3. perspectāvisset | 1. Person 1. perspectāvissēmus 2. Person 2. perspectāvissētis 3. Person 3. perspectāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | perspectā! | perspectāte! |
| Futur | 2. Person 2. perspectāto! 3. Person 3. perspectāto! | 2. Person 2. perspectātōte! 3. Person 3. perspectanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | perspectāre |
| Perfekt | perspectāvisse |
| Futur | perspectātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | perspectāns, perspectantis |
| Futur | perspectātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | perspectandī |
|---|---|
| Dativ | perspectandō |
| Akkusativ | ad perspectandum |
| Ablativ | perspectandō |
Supinum
| perspectātum |
