perpolire
<iō, īvī/iī, ītum 4.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. perpolīō 2. Person 2. perpolīs 3. Person 3. perpolīt | 1. Person 1. perpolīmus 2. Person 2. perpolītis 3. Person 3. perpolīunt |
| Futur | 1. Person 1. perpolīam 2. Person 2. perpolīes 3. Person 3. perpolīet | 1. Person 1. perpolīemus 2. Person 2. perpolīetis 3. Person 3. perpolīent |
| Imperfekt | 1. Person 1. perpolīebam 2. Person 2. perpolīebās 3. Person 3. perpolīebat | 1. Person 1. perpolīebāmus 2. Person 2. perpolīebātis 3. Person 3. perpolīebant |
| Perfekt | 1. Person 1. perpolīvī 2. Person 2. perpolīvisti 3. Person 3. perpolīvit | 1. Person 1. perpolīvimus 2. Person 2. perpolīvistis 3. Person 3. perpolīvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. perpolīverō 2. Person 2. perpolīveris 3. Person 3. perpolīverit | 1. Person 1. perpolīverimus 2. Person 2. perpolīveritis 3. Person 3. perpolīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. perpolīveram 2. Person 2. perpolīverās 3. Person 3. perpolīverat | 1. Person 1. perpolīverāmus 2. Person 2. perpolīverātis 3. Person 3. perpolīverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. perpolīam 2. Person 2. perpolīās 3. Person 3. perpolīat | 1. Person 1. perpolīāmus 2. Person 2. perpolīātis 3. Person 3. perpolīant |
| Imperfekt | 1. Person 1. perpolīrem 2. Person 2. perpolīrēs 3. Person 3. perpolīret | 1. Person 1. perpolīrēmus 2. Person 2. perpolīrētis 3. Person 3. perpolīrent |
| Perfekt | 1. Person 1. perpolīverim 2. Person 2. perpolīveris 3. Person 3. perpolīverit | 1. Person 1. perpolīverimus 2. Person 2. perpolīveritis 3. Person 3. perpolīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. perpolīvissem 2. Person 2. perpolīvissēs 3. Person 3. perpolīvisset | 1. Person 1. perpolīvissēmus 2. Person 2. perpolīvissētis 3. Person 3. perpolīvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | perpolī! | perpolīte! |
| Futur | 2. Person 2. perpolīto! 3. Person 3. perpolīto! | 2. Person 2. perpolītōte! 3. Person 3. perpolīunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | perpolīre |
| Perfekt | perpolīvisse |
| Futur | perpolītūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | perpolīens, perpolīentis |
| Futur | perpolītūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | perpolīendī |
|---|---|
| Dativ | perpolīendō |
| Akkusativ | ad perpolīendum |
| Ablativ | perpolīendō |
Supinum
| perpolītum |
