perpacare
<ō, āvī, ātum 1.> (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. perpācō 2. Person 2. perpācās 3. Person 3. perpācat | 1. Person 1. perpācāmus 2. Person 2. perpācātis 3. Person 3. perpācant |
| Futur | 1. Person 1. perpācābō 2. Person 2. perpācābis 3. Person 3. perpācābit | 1. Person 1. perpācābimus 2. Person 2. perpācābitis 3. Person 3. perpācābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. perpācābam 2. Person 2. perpācābās 3. Person 3. perpācābat | 1. Person 1. perpācābāmus 2. Person 2. perpācābātis 3. Person 3. perpācābant |
| Perfekt | 1. Person 1. perpācāvī 2. Person 2. perpācāvisti 3. Person 3. perpācāvit | 1. Person 1. perpācāvimus 2. Person 2. perpācāvistis 3. Person 3. perpācāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. perpācāverō 2. Person 2. perpācāveris 3. Person 3. perpācāverit | 1. Person 1. perpācāverimus 2. Person 2. perpācāveritis 3. Person 3. perpācāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. perpācāveram 2. Person 2. perpācāverās 3. Person 3. perpācāverat | 1. Person 1. perpācāverāmus 2. Person 2. perpācāverātis 3. Person 3. perpācāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. perpācem 2. Person 2. perpācēs 3. Person 3. perpācet | 1. Person 1. perpācēmus 2. Person 2. perpācētis 3. Person 3. perpācent |
| Imperfekt | 1. Person 1. perpācārem 2. Person 2. perpācārēs 3. Person 3. perpācāret | 1. Person 1. perpācārēmus 2. Person 2. perpācārētis 3. Person 3. perpācārent |
| Perfekt | 1. Person 1. perpācāverim 2. Person 2. perpācāveris 3. Person 3. perpācāverit | 1. Person 1. perpācāverimus 2. Person 2. perpācāveritis 3. Person 3. perpācāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. perpācāvissem 2. Person 2. perpācāvissēs 3. Person 3. perpācāvisset | 1. Person 1. perpācāvissēmus 2. Person 2. perpācāvissētis 3. Person 3. perpācāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | perpācā! | perpācāte! |
| Futur | 2. Person 2. perpācāto! 3. Person 3. perpācāto! | 2. Person 2. perpācātōte! 3. Person 3. perpācanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | perpācāre |
| Perfekt | perpācāvisse |
| Futur | perpācātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | perpācāns, perpācantis |
| Futur | perpācātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | perpācandī |
|---|---|
| Dativ | perpācandō |
| Akkusativ | ad perpācandum |
| Ablativ | perpācandō |
Supinum
| perpācātum |
