permutare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- permutare vices stationumdie Wachposten ablösenpermutare vices stationum
- vertauschen, umtauschenper-mūtāreeintauschen (aliquid re/cum re etwas mit etwas, etwas gegen etwas)per-mūtāreper-mūtāre
- auswechseln, loskaufenper-mūtāre (nachklassischnachkl.)per-mūtāre (nachklassischnachkl.)
- captivos permutareGefangene austauschencaptivos permutare
- aliquem auro permutarejemanden für Gold loskaufenaliquem auro permutare
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. permūtō 2. Person 2. permūtās 3. Person 3. permūtat | 1. Person 1. permūtāmus 2. Person 2. permūtātis 3. Person 3. permūtant |
| Futur | 1. Person 1. permūtābō 2. Person 2. permūtābis 3. Person 3. permūtābit | 1. Person 1. permūtābimus 2. Person 2. permūtābitis 3. Person 3. permūtābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. permūtābam 2. Person 2. permūtābās 3. Person 3. permūtābat | 1. Person 1. permūtābāmus 2. Person 2. permūtābātis 3. Person 3. permūtābant |
| Perfekt | 1. Person 1. permūtāvī 2. Person 2. permūtāvisti 3. Person 3. permūtāvit | 1. Person 1. permūtāvimus 2. Person 2. permūtāvistis 3. Person 3. permūtāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. permūtāverō 2. Person 2. permūtāveris 3. Person 3. permūtāverit | 1. Person 1. permūtāverimus 2. Person 2. permūtāveritis 3. Person 3. permūtāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. permūtāveram 2. Person 2. permūtāverās 3. Person 3. permūtāverat | 1. Person 1. permūtāverāmus 2. Person 2. permūtāverātis 3. Person 3. permūtāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. permūtem 2. Person 2. permūtēs 3. Person 3. permūtet | 1. Person 1. permūtēmus 2. Person 2. permūtētis 3. Person 3. permūtent |
| Imperfekt | 1. Person 1. permūtārem 2. Person 2. permūtārēs 3. Person 3. permūtāret | 1. Person 1. permūtārēmus 2. Person 2. permūtārētis 3. Person 3. permūtārent |
| Perfekt | 1. Person 1. permūtāverim 2. Person 2. permūtāveris 3. Person 3. permūtāverit | 1. Person 1. permūtāverimus 2. Person 2. permūtāveritis 3. Person 3. permūtāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. permūtāvissem 2. Person 2. permūtāvissēs 3. Person 3. permūtāvisset | 1. Person 1. permūtāvissēmus 2. Person 2. permūtāvissētis 3. Person 3. permūtāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | permūtā! | permūtāte! |
| Futur | 2. Person 2. permūtāto! 3. Person 3. permūtāto! | 2. Person 2. permūtātōte! 3. Person 3. permūtanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | permūtāre |
| Perfekt | permūtāvisse |
| Futur | permūtātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | permūtāns, permūtantis |
| Futur | permūtātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | permūtandī |
|---|---|
| Dativ | permūtandō |
| Akkusativ | ad permūtandum |
| Ablativ | permūtandō |
Supinum
| permūtātum |
