perlitare
<ō, āvī, ātum 1.>T. Livius Liv.Übersicht aller Übersetzungen
- unter ungünstigen Vorzeichen opfern (alicui jemandem), (re etwas)per-litāreper-litāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. perlitō 2. Person 2. perlitās 3. Person 3. perlitat | 1. Person 1. perlitāmus 2. Person 2. perlitātis 3. Person 3. perlitant |
| Futur | 1. Person 1. perlitābō 2. Person 2. perlitābis 3. Person 3. perlitābit | 1. Person 1. perlitābimus 2. Person 2. perlitābitis 3. Person 3. perlitābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. perlitābam 2. Person 2. perlitābās 3. Person 3. perlitābat | 1. Person 1. perlitābāmus 2. Person 2. perlitābātis 3. Person 3. perlitābant |
| Perfekt | 1. Person 1. perlitāvī 2. Person 2. perlitāvisti 3. Person 3. perlitāvit | 1. Person 1. perlitāvimus 2. Person 2. perlitāvistis 3. Person 3. perlitāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. perlitāverō 2. Person 2. perlitāveris 3. Person 3. perlitāverit | 1. Person 1. perlitāverimus 2. Person 2. perlitāveritis 3. Person 3. perlitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. perlitāveram 2. Person 2. perlitāverās 3. Person 3. perlitāverat | 1. Person 1. perlitāverāmus 2. Person 2. perlitāverātis 3. Person 3. perlitāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. perlitem 2. Person 2. perlitēs 3. Person 3. perlitet | 1. Person 1. perlitēmus 2. Person 2. perlitētis 3. Person 3. perlitent |
| Imperfekt | 1. Person 1. perlitārem 2. Person 2. perlitārēs 3. Person 3. perlitāret | 1. Person 1. perlitārēmus 2. Person 2. perlitārētis 3. Person 3. perlitārent |
| Perfekt | 1. Person 1. perlitāverim 2. Person 2. perlitāveris 3. Person 3. perlitāverit | 1. Person 1. perlitāverimus 2. Person 2. perlitāveritis 3. Person 3. perlitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. perlitāvissem 2. Person 2. perlitāvissēs 3. Person 3. perlitāvisset | 1. Person 1. perlitāvissēmus 2. Person 2. perlitāvissētis 3. Person 3. perlitāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | perlitā! | perlitāte! |
| Futur | 2. Person 2. perlitāto! 3. Person 3. perlitāto! | 2. Person 2. perlitātōte! 3. Person 3. perlitanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | perlitāre |
| Perfekt | perlitāvisse |
| Futur | perlitātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | perlitāns, perlitantis |
| Futur | perlitātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | perlitandī |
|---|---|
| Dativ | perlitandō |
| Akkusativ | ad perlitandum |
| Ablativ | perlitandō |
Supinum
| perlitātum |
