percensere
<eō, uī, - 2.>Übersicht aller Übersetzungen
- mustern, besichtigenper-cēnsēre (vorklassischvkl.,nachklassisch nachkl.)per-cēnsēre (vorklassischvkl.,nachklassisch nachkl.)
- durchwandern, durchreisenper-cēnsēre (nachklassischnachkl.) poetischpoetper-cēnsēre (nachklassischnachkl.) poetischpoet
- berechnen, überschlagenper-cēnsēreper-cēnsēre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. percēnsēō 2. Person 2. percēnsēs 3. Person 3. percēnsēt | 1. Person 1. percēnsēmus 2. Person 2. percēnsētis 3. Person 3. percēnsēnt |
| Futur | 1. Person 1. percēnsēbō 2. Person 2. percēnsēbis 3. Person 3. percēnsēbit | 1. Person 1. percēnsēbimus 2. Person 2. percēnsēbitis 3. Person 3. percēnsēbunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. percēnsēbam 2. Person 2. percēnsēbās 3. Person 3. percēnsēbat | 1. Person 1. percēnsēbāmus 2. Person 2. percēnsēbātis 3. Person 3. percēnsēbant |
| Perfekt | 1. Person 1. percēnsuī 2. Person 2. percēnsuisti 3. Person 3. percēnsuit | 1. Person 1. percēnsuimus 2. Person 2. percēnsuistis 3. Person 3. percēnsuērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. percēnsuerō 2. Person 2. percēnsueris 3. Person 3. percēnsuerit | 1. Person 1. percēnsuerimus 2. Person 2. percēnsueritis 3. Person 3. percēnsuerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. percēnsueram 2. Person 2. percēnsuerās 3. Person 3. percēnsuerat | 1. Person 1. percēnsuerāmus 2. Person 2. percēnsuerātis 3. Person 3. percēnsuerant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. percēnsēam 2. Person 2. percēnsēās 3. Person 3. percēnsēat | 1. Person 1. percēnsēāmus 2. Person 2. percēnsēātis 3. Person 3. percēnsēant |
| Imperfekt | 1. Person 1. percēnsērem 2. Person 2. percēnsērēs 3. Person 3. percēnsēret | 1. Person 1. percēnsērēmus 2. Person 2. percēnsērētis 3. Person 3. percēnsērent |
| Perfekt | 1. Person 1. percēnsuerim 2. Person 2. percēnsueris 3. Person 3. percēnsuerit | 1. Person 1. percēnsuerimus 2. Person 2. percēnsueritis 3. Person 3. percēnsuerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. percēnsuissem 2. Person 2. percēnsuissēs 3. Person 3. percēnsuisset | 1. Person 1. percēnsuissēmus 2. Person 2. percēnsuissētis 3. Person 3. percēnsuissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | percēnsē! | percēnsēte! |
| Futur | 2. Person 2. percēnsēto! 3. Person 3. percēnsēto! | 2. Person 2. percēnsētōte! 3. Person 3. percēnsēnto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | percēnsēre |
| Perfekt | percēnsuisse |
| Futur | - |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | percēnsēns, percēnsēntis |
| Futur | - |
Gerundium
| Genitiv | percēnsēndī |
|---|---|
| Dativ | percēnsēndō |
| Akkusativ | ad percēnsēndum |
| Ablativ | percēnsēndō |
Supinum
| - |
