occultare
<ō, āvī, ātum 1.> ||occulere||Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. occultō 2. Person 2. occultās 3. Person 3. occultat | 1. Person 1. occultāmus 2. Person 2. occultātis 3. Person 3. occultant |
| Futur | 1. Person 1. occultābō 2. Person 2. occultābis 3. Person 3. occultābit | 1. Person 1. occultābimus 2. Person 2. occultābitis 3. Person 3. occultābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. occultābam 2. Person 2. occultābās 3. Person 3. occultābat | 1. Person 1. occultābāmus 2. Person 2. occultābātis 3. Person 3. occultābant |
| Perfekt | 1. Person 1. occultāvī 2. Person 2. occultāvisti 3. Person 3. occultāvit | 1. Person 1. occultāvimus 2. Person 2. occultāvistis 3. Person 3. occultāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. occultāverō 2. Person 2. occultāveris 3. Person 3. occultāverit | 1. Person 1. occultāverimus 2. Person 2. occultāveritis 3. Person 3. occultāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. occultāveram 2. Person 2. occultāverās 3. Person 3. occultāverat | 1. Person 1. occultāverāmus 2. Person 2. occultāverātis 3. Person 3. occultāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. occultem 2. Person 2. occultēs 3. Person 3. occultet | 1. Person 1. occultēmus 2. Person 2. occultētis 3. Person 3. occultent |
| Imperfekt | 1. Person 1. occultārem 2. Person 2. occultārēs 3. Person 3. occultāret | 1. Person 1. occultārēmus 2. Person 2. occultārētis 3. Person 3. occultārent |
| Perfekt | 1. Person 1. occultāverim 2. Person 2. occultāveris 3. Person 3. occultāverit | 1. Person 1. occultāverimus 2. Person 2. occultāveritis 3. Person 3. occultāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. occultāvissem 2. Person 2. occultāvissēs 3. Person 3. occultāvisset | 1. Person 1. occultāvissēmus 2. Person 2. occultāvissētis 3. Person 3. occultāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | occultā! | occultāte! |
| Futur | 2. Person 2. occultāto! 3. Person 3. occultāto! | 2. Person 2. occultātōte! 3. Person 3. occultanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | occultāre |
| Perfekt | occultāvisse |
| Futur | occultātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | occultāns, occultantis |
| Futur | occultātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | occultandī |
|---|---|
| Dativ | occultandō |
| Akkusativ | ad occultandum |
| Ablativ | occultandō |
Supinum
| occultātum |
