obvigilare
<ō, āvī, ātum 1.>T. Maccius Plautus Plaut.Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. obvigilō 2. Person 2. obvigilās 3. Person 3. obvigilat | 1. Person 1. obvigilāmus 2. Person 2. obvigilātis 3. Person 3. obvigilant |
| Futur | 1. Person 1. obvigilābō 2. Person 2. obvigilābis 3. Person 3. obvigilābit | 1. Person 1. obvigilābimus 2. Person 2. obvigilābitis 3. Person 3. obvigilābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. obvigilābam 2. Person 2. obvigilābās 3. Person 3. obvigilābat | 1. Person 1. obvigilābāmus 2. Person 2. obvigilābātis 3. Person 3. obvigilābant |
| Perfekt | 1. Person 1. obvigilāvī 2. Person 2. obvigilāvisti 3. Person 3. obvigilāvit | 1. Person 1. obvigilāvimus 2. Person 2. obvigilāvistis 3. Person 3. obvigilāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. obvigilāverō 2. Person 2. obvigilāveris 3. Person 3. obvigilāverit | 1. Person 1. obvigilāverimus 2. Person 2. obvigilāveritis 3. Person 3. obvigilāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. obvigilāveram 2. Person 2. obvigilāverās 3. Person 3. obvigilāverat | 1. Person 1. obvigilāverāmus 2. Person 2. obvigilāverātis 3. Person 3. obvigilāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. obvigilem 2. Person 2. obvigilēs 3. Person 3. obvigilet | 1. Person 1. obvigilēmus 2. Person 2. obvigilētis 3. Person 3. obvigilent |
| Imperfekt | 1. Person 1. obvigilārem 2. Person 2. obvigilārēs 3. Person 3. obvigilāret | 1. Person 1. obvigilārēmus 2. Person 2. obvigilārētis 3. Person 3. obvigilārent |
| Perfekt | 1. Person 1. obvigilāverim 2. Person 2. obvigilāveris 3. Person 3. obvigilāverit | 1. Person 1. obvigilāverimus 2. Person 2. obvigilāveritis 3. Person 3. obvigilāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. obvigilāvissem 2. Person 2. obvigilāvissēs 3. Person 3. obvigilāvisset | 1. Person 1. obvigilāvissēmus 2. Person 2. obvigilāvissētis 3. Person 3. obvigilāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | obvigilā! | obvigilāte! |
| Futur | 2. Person 2. obvigilāto! 3. Person 3. obvigilāto! | 2. Person 2. obvigilātōte! 3. Person 3. obvigilanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | obvigilāre |
| Perfekt | obvigilāvisse |
| Futur | obvigilātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | obvigilāns, obvigilantis |
| Futur | obvigilātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | obvigilandī |
|---|---|
| Dativ | obvigilandō |
| Akkusativ | ad obvigilandum |
| Ablativ | obvigilandō |
Supinum
| obvigilātum |