obturare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. obtūrō 2. Person 2. obtūrās 3. Person 3. obtūrat | 1. Person 1. obtūrāmus 2. Person 2. obtūrātis 3. Person 3. obtūrant |
Futur | 1. Person 1. obtūrābō 2. Person 2. obtūrābis 3. Person 3. obtūrābit | 1. Person 1. obtūrābimus 2. Person 2. obtūrābitis 3. Person 3. obtūrābunt |
Imperfekt | 1. Person 1. obtūrābam 2. Person 2. obtūrābās 3. Person 3. obtūrābat | 1. Person 1. obtūrābāmus 2. Person 2. obtūrābātis 3. Person 3. obtūrābant |
Perfekt | 1. Person 1. obtūrāvī 2. Person 2. obtūrāvisti 3. Person 3. obtūrāvit | 1. Person 1. obtūrāvimus 2. Person 2. obtūrāvistis 3. Person 3. obtūrāvērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. obtūrāverō 2. Person 2. obtūrāveris 3. Person 3. obtūrāverit | 1. Person 1. obtūrāverimus 2. Person 2. obtūrāveritis 3. Person 3. obtūrāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. obtūrāveram 2. Person 2. obtūrāverās 3. Person 3. obtūrāverat | 1. Person 1. obtūrāverāmus 2. Person 2. obtūrāverātis 3. Person 3. obtūrāverant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. obtūrem 2. Person 2. obtūrēs 3. Person 3. obtūret | 1. Person 1. obtūrēmus 2. Person 2. obtūrētis 3. Person 3. obtūrent |
Imperfekt | 1. Person 1. obtūrārem 2. Person 2. obtūrārēs 3. Person 3. obtūrāret | 1. Person 1. obtūrārēmus 2. Person 2. obtūrārētis 3. Person 3. obtūrārent |
Perfekt | 1. Person 1. obtūrāverim 2. Person 2. obtūrāveris 3. Person 3. obtūrāverit | 1. Person 1. obtūrāverimus 2. Person 2. obtūrāveritis 3. Person 3. obtūrāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. obtūrāvissem 2. Person 2. obtūrāvissēs 3. Person 3. obtūrāvisset | 1. Person 1. obtūrāvissēmus 2. Person 2. obtūrāvissētis 3. Person 3. obtūrāvissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | obtūrā! | obtūrāte! |
Futur | 2. Person 2. obtūrāto! 3. Person 3. obtūrāto! | 2. Person 2. obtūrātōte! 3. Person 3. obtūranto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | obtūrāre |
Perfekt | obtūrāvisse |
Futur | obtūrātūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | obtūrāns, obtūrantis |
Futur | obtūrātūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | obtūrandī |
---|---|
Dativ | obtūrandō |
Akkusativ | ad obtūrandum |
Ablativ | obtūrandō |
Supinum
obtūrātum |