obturare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- verstopfenob-tūrāreob-tūrāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. obtūrō 2. Person 2. obtūrās 3. Person 3. obtūrat | 1. Person 1. obtūrāmus 2. Person 2. obtūrātis 3. Person 3. obtūrant |
| Futur | 1. Person 1. obtūrābō 2. Person 2. obtūrābis 3. Person 3. obtūrābit | 1. Person 1. obtūrābimus 2. Person 2. obtūrābitis 3. Person 3. obtūrābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. obtūrābam 2. Person 2. obtūrābās 3. Person 3. obtūrābat | 1. Person 1. obtūrābāmus 2. Person 2. obtūrābātis 3. Person 3. obtūrābant |
| Perfekt | 1. Person 1. obtūrāvī 2. Person 2. obtūrāvisti 3. Person 3. obtūrāvit | 1. Person 1. obtūrāvimus 2. Person 2. obtūrāvistis 3. Person 3. obtūrāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. obtūrāverō 2. Person 2. obtūrāveris 3. Person 3. obtūrāverit | 1. Person 1. obtūrāverimus 2. Person 2. obtūrāveritis 3. Person 3. obtūrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. obtūrāveram 2. Person 2. obtūrāverās 3. Person 3. obtūrāverat | 1. Person 1. obtūrāverāmus 2. Person 2. obtūrāverātis 3. Person 3. obtūrāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. obtūrem 2. Person 2. obtūrēs 3. Person 3. obtūret | 1. Person 1. obtūrēmus 2. Person 2. obtūrētis 3. Person 3. obtūrent |
| Imperfekt | 1. Person 1. obtūrārem 2. Person 2. obtūrārēs 3. Person 3. obtūrāret | 1. Person 1. obtūrārēmus 2. Person 2. obtūrārētis 3. Person 3. obtūrārent |
| Perfekt | 1. Person 1. obtūrāverim 2. Person 2. obtūrāveris 3. Person 3. obtūrāverit | 1. Person 1. obtūrāverimus 2. Person 2. obtūrāveritis 3. Person 3. obtūrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. obtūrāvissem 2. Person 2. obtūrāvissēs 3. Person 3. obtūrāvisset | 1. Person 1. obtūrāvissēmus 2. Person 2. obtūrāvissētis 3. Person 3. obtūrāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | obtūrā! | obtūrāte! |
| Futur | 2. Person 2. obtūrāto! 3. Person 3. obtūrāto! | 2. Person 2. obtūrātōte! 3. Person 3. obtūranto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | obtūrāre |
| Perfekt | obtūrāvisse |
| Futur | obtūrātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | obtūrāns, obtūrantis |
| Futur | obtūrātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | obtūrandī |
|---|---|
| Dativ | obtūrandō |
| Akkusativ | ad obtūrandum |
| Ablativ | obtūrandō |
Supinum
| obtūrātum |