obbrutescere
<brūtēscō, brūtuī, - 3.> ||brutus||T. Lucretius Carus Lucr.Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. obbrūtēscō 2. Person 2. obbrūtēscis 3. Person 3. obbrūtēscit | 1. Person 1. obbrūtēscimus 2. Person 2. obbrūtēscitis 3. Person 3. obbrūtēscunt |
| Futur | 1. Person 1. obbrūtēscam 2. Person 2. obbrūtēsces 3. Person 3. obbrūtēscet | 1. Person 1. obbrūtēscemus 2. Person 2. obbrūtēscetis 3. Person 3. obbrūtēscent |
| Imperfekt | 1. Person 1. obbrūtēscebam 2. Person 2. obbrūtēscebās 3. Person 3. obbrūtēscebat | 1. Person 1. obbrūtēscebāmus 2. Person 2. obbrūtēscebātis 3. Person 3. obbrūtēscebant |
| Perfekt | 1. Person 1. obbrūtuī 2. Person 2. obbrūtuisti 3. Person 3. obbrūtuit | 1. Person 1. obbrūtuimus 2. Person 2. obbrūtuistis 3. Person 3. obbrūtuērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. obbrūtuerō 2. Person 2. obbrūtueris 3. Person 3. obbrūtuerit | 1. Person 1. obbrūtuerimus 2. Person 2. obbrūtueritis 3. Person 3. obbrūtuerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. obbrūtueram 2. Person 2. obbrūtuerās 3. Person 3. obbrūtuerat | 1. Person 1. obbrūtuerāmus 2. Person 2. obbrūtuerātis 3. Person 3. obbrūtuerant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. obbrūtēscam 2. Person 2. obbrūtēscās 3. Person 3. obbrūtēscat | 1. Person 1. obbrūtēscāmus 2. Person 2. obbrūtēscātis 3. Person 3. obbrūtēscant |
| Imperfekt | 1. Person 1. obbrūtēscerem 2. Person 2. obbrūtēscerēs 3. Person 3. obbrūtēsceret | 1. Person 1. obbrūtēscerēmus 2. Person 2. obbrūtēscerētis 3. Person 3. obbrūtēscerent |
| Perfekt | 1. Person 1. obbrūtuerim 2. Person 2. obbrūtueris 3. Person 3. obbrūtuerit | 1. Person 1. obbrūtuerimus 2. Person 2. obbrūtueritis 3. Person 3. obbrūtuerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. obbrūtuissem 2. Person 2. obbrūtuissēs 3. Person 3. obbrūtuisset | 1. Person 1. obbrūtuissēmus 2. Person 2. obbrūtuissētis 3. Person 3. obbrūtuissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | obbrūtēsce! | obbrūtēscite! |
| Futur | 2. Person 2. obbrūtēscito! 3. Person 3. obbrūtēscito! | 2. Person 2. obbrūtēscitōte! 3. Person 3. obbrūtēscunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | obbrūtēscere |
| Perfekt | obbrūtuisse |
| Futur | - |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | obbrūtēscens, obbrūtēscentis |
| Futur | - |
Gerundium
| Genitiv | obbrūtēscendī |
|---|---|
| Dativ | obbrūtēscendō |
| Akkusativ | ad obbrūtēscendum |
| Ablativ | obbrūtēscendō |
Supinum
| - |
