nuncupare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- (be)nennennuncupārenuncupāre
- ernennennuncupārenuncupāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. nuncupō 2. Person 2. nuncupās 3. Person 3. nuncupat | 1. Person 1. nuncupāmus 2. Person 2. nuncupātis 3. Person 3. nuncupant |
| Futur | 1. Person 1. nuncupābō 2. Person 2. nuncupābis 3. Person 3. nuncupābit | 1. Person 1. nuncupābimus 2. Person 2. nuncupābitis 3. Person 3. nuncupābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. nuncupābam 2. Person 2. nuncupābās 3. Person 3. nuncupābat | 1. Person 1. nuncupābāmus 2. Person 2. nuncupābātis 3. Person 3. nuncupābant |
| Perfekt | 1. Person 1. nuncupāvī 2. Person 2. nuncupāvisti 3. Person 3. nuncupāvit | 1. Person 1. nuncupāvimus 2. Person 2. nuncupāvistis 3. Person 3. nuncupāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. nuncupāverō 2. Person 2. nuncupāveris 3. Person 3. nuncupāverit | 1. Person 1. nuncupāverimus 2. Person 2. nuncupāveritis 3. Person 3. nuncupāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. nuncupāveram 2. Person 2. nuncupāverās 3. Person 3. nuncupāverat | 1. Person 1. nuncupāverāmus 2. Person 2. nuncupāverātis 3. Person 3. nuncupāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. nuncupem 2. Person 2. nuncupēs 3. Person 3. nuncupet | 1. Person 1. nuncupēmus 2. Person 2. nuncupētis 3. Person 3. nuncupent |
| Imperfekt | 1. Person 1. nuncupārem 2. Person 2. nuncupārēs 3. Person 3. nuncupāret | 1. Person 1. nuncupārēmus 2. Person 2. nuncupārētis 3. Person 3. nuncupārent |
| Perfekt | 1. Person 1. nuncupāverim 2. Person 2. nuncupāveris 3. Person 3. nuncupāverit | 1. Person 1. nuncupāverimus 2. Person 2. nuncupāveritis 3. Person 3. nuncupāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. nuncupāvissem 2. Person 2. nuncupāvissēs 3. Person 3. nuncupāvisset | 1. Person 1. nuncupāvissēmus 2. Person 2. nuncupāvissētis 3. Person 3. nuncupāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | nuncupā! | nuncupāte! |
| Futur | 2. Person 2. nuncupāto! 3. Person 3. nuncupāto! | 2. Person 2. nuncupātōte! 3. Person 3. nuncupanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | nuncupāre |
| Perfekt | nuncupāvisse |
| Futur | nuncupātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | nuncupāns, nuncupantis |
| Futur | nuncupātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | nuncupandī |
|---|---|
| Dativ | nuncupandō |
| Akkusativ | ad nuncupandum |
| Ablativ | nuncupandō |
Supinum
| nuncupātum |
