mutire
<iō, īvī, ītum 4.>Übersicht aller Übersetzungen
- mūtīre → siehe „muttīre“mūtīre → siehe „muttīre“
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. mūtīō 2. Person 2. mūtīs 3. Person 3. mūtīt | 1. Person 1. mūtīmus 2. Person 2. mūtītis 3. Person 3. mūtīunt |
Futur | 1. Person 1. mūtīam 2. Person 2. mūtīes 3. Person 3. mūtīet | 1. Person 1. mūtīemus 2. Person 2. mūtīetis 3. Person 3. mūtīent |
Imperfekt | 1. Person 1. mūtīebam 2. Person 2. mūtīebās 3. Person 3. mūtīebat | 1. Person 1. mūtīebāmus 2. Person 2. mūtīebātis 3. Person 3. mūtīebant |
Perfekt | 1. Person 1. mūtīvī 2. Person 2. mūtīvisti 3. Person 3. mūtīvit | 1. Person 1. mūtīvimus 2. Person 2. mūtīvistis 3. Person 3. mūtīvērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. mūtīverō 2. Person 2. mūtīveris 3. Person 3. mūtīverit | 1. Person 1. mūtīverimus 2. Person 2. mūtīveritis 3. Person 3. mūtīverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. mūtīveram 2. Person 2. mūtīverās 3. Person 3. mūtīverat | 1. Person 1. mūtīverāmus 2. Person 2. mūtīverātis 3. Person 3. mūtīverant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. mūtīam 2. Person 2. mūtīās 3. Person 3. mūtīat | 1. Person 1. mūtīāmus 2. Person 2. mūtīātis 3. Person 3. mūtīant |
Imperfekt | 1. Person 1. mūtīrem 2. Person 2. mūtīrēs 3. Person 3. mūtīret | 1. Person 1. mūtīrēmus 2. Person 2. mūtīrētis 3. Person 3. mūtīrent |
Perfekt | 1. Person 1. mūtīverim 2. Person 2. mūtīveris 3. Person 3. mūtīverit | 1. Person 1. mūtīverimus 2. Person 2. mūtīveritis 3. Person 3. mūtīverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. mūtīvissem 2. Person 2. mūtīvissēs 3. Person 3. mūtīvisset | 1. Person 1. mūtīvissēmus 2. Person 2. mūtīvissētis 3. Person 3. mūtīvissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | mūtī! | mūtīte! |
Futur | 2. Person 2. mūtīto! 3. Person 3. mūtīto! | 2. Person 2. mūtītōte! 3. Person 3. mūtīunto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | mūtīre |
Perfekt | mūtīvisse |
Futur | mūtītūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | mūtīens, mūtīentis |
Futur | mūtītūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | mūtīendī |
---|---|
Dativ | mūtīendō |
Akkusativ | ad mūtīendum |
Ablativ | mūtīendō |
Supinum
mūtītum |