mussitare
<ō, āvī, ātum 1.> ||mussare|| (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. mussitō 2. Person 2. mussitās 3. Person 3. mussitat | 1. Person 1. mussitāmus 2. Person 2. mussitātis 3. Person 3. mussitant |
| Futur | 1. Person 1. mussitābō 2. Person 2. mussitābis 3. Person 3. mussitābit | 1. Person 1. mussitābimus 2. Person 2. mussitābitis 3. Person 3. mussitābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. mussitābam 2. Person 2. mussitābās 3. Person 3. mussitābat | 1. Person 1. mussitābāmus 2. Person 2. mussitābātis 3. Person 3. mussitābant |
| Perfekt | 1. Person 1. mussitāvī 2. Person 2. mussitāvisti 3. Person 3. mussitāvit | 1. Person 1. mussitāvimus 2. Person 2. mussitāvistis 3. Person 3. mussitāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. mussitāverō 2. Person 2. mussitāveris 3. Person 3. mussitāverit | 1. Person 1. mussitāverimus 2. Person 2. mussitāveritis 3. Person 3. mussitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. mussitāveram 2. Person 2. mussitāverās 3. Person 3. mussitāverat | 1. Person 1. mussitāverāmus 2. Person 2. mussitāverātis 3. Person 3. mussitāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. mussitem 2. Person 2. mussitēs 3. Person 3. mussitet | 1. Person 1. mussitēmus 2. Person 2. mussitētis 3. Person 3. mussitent |
| Imperfekt | 1. Person 1. mussitārem 2. Person 2. mussitārēs 3. Person 3. mussitāret | 1. Person 1. mussitārēmus 2. Person 2. mussitārētis 3. Person 3. mussitārent |
| Perfekt | 1. Person 1. mussitāverim 2. Person 2. mussitāveris 3. Person 3. mussitāverit | 1. Person 1. mussitāverimus 2. Person 2. mussitāveritis 3. Person 3. mussitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. mussitāvissem 2. Person 2. mussitāvissēs 3. Person 3. mussitāvisset | 1. Person 1. mussitāvissēmus 2. Person 2. mussitāvissētis 3. Person 3. mussitāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | mussitā! | mussitāte! |
| Futur | 2. Person 2. mussitāto! 3. Person 3. mussitāto! | 2. Person 2. mussitātōte! 3. Person 3. mussitanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | mussitāre |
| Perfekt | mussitāvisse |
| Futur | mussitātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | mussitāns, mussitantis |
| Futur | mussitātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | mussitandī |
|---|---|
| Dativ | mussitandō |
| Akkusativ | ad mussitandum |
| Ablativ | mussitandō |
Supinum
| mussitātum |
