mansitare
<ō, āvī, ātum 1.> ||manere|| (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. mānsitō 2. Person 2. mānsitās 3. Person 3. mānsitat | 1. Person 1. mānsitāmus 2. Person 2. mānsitātis 3. Person 3. mānsitant |
| Futur | 1. Person 1. mānsitābō 2. Person 2. mānsitābis 3. Person 3. mānsitābit | 1. Person 1. mānsitābimus 2. Person 2. mānsitābitis 3. Person 3. mānsitābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. mānsitābam 2. Person 2. mānsitābās 3. Person 3. mānsitābat | 1. Person 1. mānsitābāmus 2. Person 2. mānsitābātis 3. Person 3. mānsitābant |
| Perfekt | 1. Person 1. mānsitāvī 2. Person 2. mānsitāvisti 3. Person 3. mānsitāvit | 1. Person 1. mānsitāvimus 2. Person 2. mānsitāvistis 3. Person 3. mānsitāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. mānsitāverō 2. Person 2. mānsitāveris 3. Person 3. mānsitāverit | 1. Person 1. mānsitāverimus 2. Person 2. mānsitāveritis 3. Person 3. mānsitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. mānsitāveram 2. Person 2. mānsitāverās 3. Person 3. mānsitāverat | 1. Person 1. mānsitāverāmus 2. Person 2. mānsitāverātis 3. Person 3. mānsitāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. mānsitem 2. Person 2. mānsitēs 3. Person 3. mānsitet | 1. Person 1. mānsitēmus 2. Person 2. mānsitētis 3. Person 3. mānsitent |
| Imperfekt | 1. Person 1. mānsitārem 2. Person 2. mānsitārēs 3. Person 3. mānsitāret | 1. Person 1. mānsitārēmus 2. Person 2. mānsitārētis 3. Person 3. mānsitārent |
| Perfekt | 1. Person 1. mānsitāverim 2. Person 2. mānsitāveris 3. Person 3. mānsitāverit | 1. Person 1. mānsitāverimus 2. Person 2. mānsitāveritis 3. Person 3. mānsitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. mānsitāvissem 2. Person 2. mānsitāvissēs 3. Person 3. mānsitāvisset | 1. Person 1. mānsitāvissēmus 2. Person 2. mānsitāvissētis 3. Person 3. mānsitāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | mānsitā! | mānsitāte! |
| Futur | 2. Person 2. mānsitāto! 3. Person 3. mānsitāto! | 2. Person 2. mānsitātōte! 3. Person 3. mānsitanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | mānsitāre |
| Perfekt | mānsitāvisse |
| Futur | mānsitātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | mānsitāns, mānsitantis |
| Futur | mānsitātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | mānsitandī |
|---|---|
| Dativ | mānsitandō |
| Akkusativ | ad mānsitandum |
| Ablativ | mānsitandō |
Supinum
| mānsitātum |
