irrorare
transitives Verb v/t <ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. irrōrō 2. Person 2. irrōrās 3. Person 3. irrōrat | 1. Person 1. irrōrāmus 2. Person 2. irrōrātis 3. Person 3. irrōrant |
Futur | 1. Person 1. irrōrābō 2. Person 2. irrōrābis 3. Person 3. irrōrābit | 1. Person 1. irrōrābimus 2. Person 2. irrōrābitis 3. Person 3. irrōrābunt |
Imperfekt | 1. Person 1. irrōrābam 2. Person 2. irrōrābās 3. Person 3. irrōrābat | 1. Person 1. irrōrābāmus 2. Person 2. irrōrābātis 3. Person 3. irrōrābant |
Perfekt | 1. Person 1. irrōrāvī 2. Person 2. irrōrāvisti 3. Person 3. irrōrāvit | 1. Person 1. irrōrāvimus 2. Person 2. irrōrāvistis 3. Person 3. irrōrāvērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. irrōrāverō 2. Person 2. irrōrāveris 3. Person 3. irrōrāverit | 1. Person 1. irrōrāverimus 2. Person 2. irrōrāveritis 3. Person 3. irrōrāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. irrōrāveram 2. Person 2. irrōrāverās 3. Person 3. irrōrāverat | 1. Person 1. irrōrāverāmus 2. Person 2. irrōrāverātis 3. Person 3. irrōrāverant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. irrōrem 2. Person 2. irrōrēs 3. Person 3. irrōret | 1. Person 1. irrōrēmus 2. Person 2. irrōrētis 3. Person 3. irrōrent |
Imperfekt | 1. Person 1. irrōrārem 2. Person 2. irrōrārēs 3. Person 3. irrōrāret | 1. Person 1. irrōrārēmus 2. Person 2. irrōrārētis 3. Person 3. irrōrārent |
Perfekt | 1. Person 1. irrōrāverim 2. Person 2. irrōrāveris 3. Person 3. irrōrāverit | 1. Person 1. irrōrāverimus 2. Person 2. irrōrāveritis 3. Person 3. irrōrāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. irrōrāvissem 2. Person 2. irrōrāvissēs 3. Person 3. irrōrāvisset | 1. Person 1. irrōrāvissēmus 2. Person 2. irrōrāvissētis 3. Person 3. irrōrāvissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | irrōrā! | irrōrāte! |
Futur | 2. Person 2. irrōrāto! 3. Person 3. irrōrāto! | 2. Person 2. irrōrātōte! 3. Person 3. irrōranto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | irrōrāre |
Perfekt | irrōrāvisse |
Futur | irrōrātūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | irrōrāns, irrōrantis |
Futur | irrōrātūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | irrōrandī |
---|---|
Dativ | irrōrandō |
Akkusativ | ad irrōrandum |
Ablativ | irrōrandō |
Supinum
irrōrātum |
irrorare
intransitives Verb v/i <ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. irrōrō 2. Person 2. irrōrās 3. Person 3. irrōrat | 1. Person 1. irrōrāmus 2. Person 2. irrōrātis 3. Person 3. irrōrant |
Futur | 1. Person 1. irrōrābō 2. Person 2. irrōrābis 3. Person 3. irrōrābit | 1. Person 1. irrōrābimus 2. Person 2. irrōrābitis 3. Person 3. irrōrābunt |
Imperfekt | 1. Person 1. irrōrābam 2. Person 2. irrōrābās 3. Person 3. irrōrābat | 1. Person 1. irrōrābāmus 2. Person 2. irrōrābātis 3. Person 3. irrōrābant |
Perfekt | 1. Person 1. irrōrāvī 2. Person 2. irrōrāvisti 3. Person 3. irrōrāvit | 1. Person 1. irrōrāvimus 2. Person 2. irrōrāvistis 3. Person 3. irrōrāvērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. irrōrāverō 2. Person 2. irrōrāveris 3. Person 3. irrōrāverit | 1. Person 1. irrōrāverimus 2. Person 2. irrōrāveritis 3. Person 3. irrōrāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. irrōrāveram 2. Person 2. irrōrāverās 3. Person 3. irrōrāverat | 1. Person 1. irrōrāverāmus 2. Person 2. irrōrāverātis 3. Person 3. irrōrāverant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. irrōrem 2. Person 2. irrōrēs 3. Person 3. irrōret | 1. Person 1. irrōrēmus 2. Person 2. irrōrētis 3. Person 3. irrōrent |
Imperfekt | 1. Person 1. irrōrārem 2. Person 2. irrōrārēs 3. Person 3. irrōrāret | 1. Person 1. irrōrārēmus 2. Person 2. irrōrārētis 3. Person 3. irrōrārent |
Perfekt | 1. Person 1. irrōrāverim 2. Person 2. irrōrāveris 3. Person 3. irrōrāverit | 1. Person 1. irrōrāverimus 2. Person 2. irrōrāveritis 3. Person 3. irrōrāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. irrōrāvissem 2. Person 2. irrōrāvissēs 3. Person 3. irrōrāvisset | 1. Person 1. irrōrāvissēmus 2. Person 2. irrōrāvissētis 3. Person 3. irrōrāvissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | irrōrā! | irrōrāte! |
Futur | 2. Person 2. irrōrāto! 3. Person 3. irrōrāto! | 2. Person 2. irrōrātōte! 3. Person 3. irrōranto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | irrōrāre |
Perfekt | irrōrāvisse |
Futur | irrōrātūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | irrōrāns, irrōrantis |
Futur | irrōrātūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | irrōrandī |
---|---|
Dativ | irrōrandō |
Akkusativ | ad irrōrandum |
Ablativ | irrōrandō |
Supinum
irrōrātum |