Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. irrētīō 2. Person 2. irrētīs 3. Person 3. irrētīt | 1. Person 1. irrētīmus 2. Person 2. irrētītis 3. Person 3. irrētīunt |
| Futur | 1. Person 1. irrētīam 2. Person 2. irrētīes 3. Person 3. irrētīet | 1. Person 1. irrētīemus 2. Person 2. irrētīetis 3. Person 3. irrētīent |
| Imperfekt | 1. Person 1. irrētīebam 2. Person 2. irrētīebās 3. Person 3. irrētīebat | 1. Person 1. irrētīebāmus 2. Person 2. irrētīebātis 3. Person 3. irrētīebant |
| Perfekt | 1. Person 1. irrētīvī 2. Person 2. irrētīvisti 3. Person 3. irrētīvit | 1. Person 1. irrētīvimus 2. Person 2. irrētīvistis 3. Person 3. irrētīvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. irrētīverō 2. Person 2. irrētīveris 3. Person 3. irrētīverit | 1. Person 1. irrētīverimus 2. Person 2. irrētīveritis 3. Person 3. irrētīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. irrētīveram 2. Person 2. irrētīverās 3. Person 3. irrētīverat | 1. Person 1. irrētīverāmus 2. Person 2. irrētīverātis 3. Person 3. irrētīverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. irrētīam 2. Person 2. irrētīās 3. Person 3. irrētīat | 1. Person 1. irrētīāmus 2. Person 2. irrētīātis 3. Person 3. irrētīant |
| Imperfekt | 1. Person 1. irrētīrem 2. Person 2. irrētīrēs 3. Person 3. irrētīret | 1. Person 1. irrētīrēmus 2. Person 2. irrētīrētis 3. Person 3. irrētīrent |
| Perfekt | 1. Person 1. irrētīverim 2. Person 2. irrētīveris 3. Person 3. irrētīverit | 1. Person 1. irrētīverimus 2. Person 2. irrētīveritis 3. Person 3. irrētīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. irrētīvissem 2. Person 2. irrētīvissēs 3. Person 3. irrētīvisset | 1. Person 1. irrētīvissēmus 2. Person 2. irrētīvissētis 3. Person 3. irrētīvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | irrētī! | irrētīte! |
| Futur | 2. Person 2. irrētīto! 3. Person 3. irrētīto! | 2. Person 2. irrētītōte! 3. Person 3. irrētīunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | irrētīre |
| Perfekt | irrētīvisse |
| Futur | irrētītūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | irrētīens, irrētīentis |
| Futur | irrētītūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | irrētīendī |
|---|---|
| Dativ | irrētīendō |
| Akkusativ | ad irrētīendum |
| Ablativ | irrētīendō |
Supinum
| irrētītum |
