Übersicht aller Übersetzungen
- in Verlegenheit bringenin-trīcārein-trīcāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. intrīcō 2. Person 2. intrīcās 3. Person 3. intrīcat | 1. Person 1. intrīcāmus 2. Person 2. intrīcātis 3. Person 3. intrīcant |
| Futur | 1. Person 1. intrīcābō 2. Person 2. intrīcābis 3. Person 3. intrīcābit | 1. Person 1. intrīcābimus 2. Person 2. intrīcābitis 3. Person 3. intrīcābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. intrīcābam 2. Person 2. intrīcābās 3. Person 3. intrīcābat | 1. Person 1. intrīcābāmus 2. Person 2. intrīcābātis 3. Person 3. intrīcābant |
| Perfekt | 1. Person 1. intrīcāvī 2. Person 2. intrīcāvisti 3. Person 3. intrīcāvit | 1. Person 1. intrīcāvimus 2. Person 2. intrīcāvistis 3. Person 3. intrīcāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. intrīcāverō 2. Person 2. intrīcāveris 3. Person 3. intrīcāverit | 1. Person 1. intrīcāverimus 2. Person 2. intrīcāveritis 3. Person 3. intrīcāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. intrīcāveram 2. Person 2. intrīcāverās 3. Person 3. intrīcāverat | 1. Person 1. intrīcāverāmus 2. Person 2. intrīcāverātis 3. Person 3. intrīcāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. intrīcem 2. Person 2. intrīcēs 3. Person 3. intrīcet | 1. Person 1. intrīcēmus 2. Person 2. intrīcētis 3. Person 3. intrīcent |
| Imperfekt | 1. Person 1. intrīcārem 2. Person 2. intrīcārēs 3. Person 3. intrīcāret | 1. Person 1. intrīcārēmus 2. Person 2. intrīcārētis 3. Person 3. intrīcārent |
| Perfekt | 1. Person 1. intrīcāverim 2. Person 2. intrīcāveris 3. Person 3. intrīcāverit | 1. Person 1. intrīcāverimus 2. Person 2. intrīcāveritis 3. Person 3. intrīcāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. intrīcāvissem 2. Person 2. intrīcāvissēs 3. Person 3. intrīcāvisset | 1. Person 1. intrīcāvissēmus 2. Person 2. intrīcāvissētis 3. Person 3. intrīcāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | intrīcā! | intrīcāte! |
| Futur | 2. Person 2. intrīcāto! 3. Person 3. intrīcāto! | 2. Person 2. intrīcātōte! 3. Person 3. intrīcanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | intrīcāre |
| Perfekt | intrīcāvisse |
| Futur | intrīcātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | intrīcāns, intrīcantis |
| Futur | intrīcātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | intrīcandī |
|---|---|
| Dativ | intrīcandō |
| Akkusativ | ad intrīcandum |
| Ablativ | intrīcandō |
Supinum
| intrīcātum |
