interpolare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- neu herrichteninter-polāreinter-polāre
- auffrischeninter-polāreinter-polāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. interpolō 2. Person 2. interpolās 3. Person 3. interpolat | 1. Person 1. interpolāmus 2. Person 2. interpolātis 3. Person 3. interpolant |
| Futur | 1. Person 1. interpolābō 2. Person 2. interpolābis 3. Person 3. interpolābit | 1. Person 1. interpolābimus 2. Person 2. interpolābitis 3. Person 3. interpolābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. interpolābam 2. Person 2. interpolābās 3. Person 3. interpolābat | 1. Person 1. interpolābāmus 2. Person 2. interpolābātis 3. Person 3. interpolābant |
| Perfekt | 1. Person 1. interpolāvī 2. Person 2. interpolāvisti 3. Person 3. interpolāvit | 1. Person 1. interpolāvimus 2. Person 2. interpolāvistis 3. Person 3. interpolāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. interpolāverō 2. Person 2. interpolāveris 3. Person 3. interpolāverit | 1. Person 1. interpolāverimus 2. Person 2. interpolāveritis 3. Person 3. interpolāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. interpolāveram 2. Person 2. interpolāverās 3. Person 3. interpolāverat | 1. Person 1. interpolāverāmus 2. Person 2. interpolāverātis 3. Person 3. interpolāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. interpolem 2. Person 2. interpolēs 3. Person 3. interpolet | 1. Person 1. interpolēmus 2. Person 2. interpolētis 3. Person 3. interpolent |
| Imperfekt | 1. Person 1. interpolārem 2. Person 2. interpolārēs 3. Person 3. interpolāret | 1. Person 1. interpolārēmus 2. Person 2. interpolārētis 3. Person 3. interpolārent |
| Perfekt | 1. Person 1. interpolāverim 2. Person 2. interpolāveris 3. Person 3. interpolāverit | 1. Person 1. interpolāverimus 2. Person 2. interpolāveritis 3. Person 3. interpolāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. interpolāvissem 2. Person 2. interpolāvissēs 3. Person 3. interpolāvisset | 1. Person 1. interpolāvissēmus 2. Person 2. interpolāvissētis 3. Person 3. interpolāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | interpolā! | interpolāte! |
| Futur | 2. Person 2. interpolāto! 3. Person 3. interpolāto! | 2. Person 2. interpolātōte! 3. Person 3. interpolanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | interpolāre |
| Perfekt | interpolāvisse |
| Futur | interpolātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | interpolāns, interpolantis |
| Futur | interpolātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | interpolandī |
|---|---|
| Dativ | interpolandō |
| Akkusativ | ad interpolandum |
| Ablativ | interpolandō |
Supinum
| interpolātum |
