intabescere
<tābēscō, tābuī, - 3.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. intābēscō 2. Person 2. intābēscis 3. Person 3. intābēscit | 1. Person 1. intābēscimus 2. Person 2. intābēscitis 3. Person 3. intābēscunt |
| Futur | 1. Person 1. intābēscam 2. Person 2. intābēsces 3. Person 3. intābēscet | 1. Person 1. intābēscemus 2. Person 2. intābēscetis 3. Person 3. intābēscent |
| Imperfekt | 1. Person 1. intābēscebam 2. Person 2. intābēscebās 3. Person 3. intābēscebat | 1. Person 1. intābēscebāmus 2. Person 2. intābēscebātis 3. Person 3. intābēscebant |
| Perfekt | 1. Person 1. intābuī 2. Person 2. intābuisti 3. Person 3. intābuit | 1. Person 1. intābuimus 2. Person 2. intābuistis 3. Person 3. intābuērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. intābuerō 2. Person 2. intābueris 3. Person 3. intābuerit | 1. Person 1. intābuerimus 2. Person 2. intābueritis 3. Person 3. intābuerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. intābueram 2. Person 2. intābuerās 3. Person 3. intābuerat | 1. Person 1. intābuerāmus 2. Person 2. intābuerātis 3. Person 3. intābuerant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. intābēscam 2. Person 2. intābēscās 3. Person 3. intābēscat | 1. Person 1. intābēscāmus 2. Person 2. intābēscātis 3. Person 3. intābēscant |
| Imperfekt | 1. Person 1. intābēscerem 2. Person 2. intābēscerēs 3. Person 3. intābēsceret | 1. Person 1. intābēscerēmus 2. Person 2. intābēscerētis 3. Person 3. intābēscerent |
| Perfekt | 1. Person 1. intābuerim 2. Person 2. intābueris 3. Person 3. intābuerit | 1. Person 1. intābuerimus 2. Person 2. intābueritis 3. Person 3. intābuerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. intābuissem 2. Person 2. intābuissēs 3. Person 3. intābuisset | 1. Person 1. intābuissēmus 2. Person 2. intābuissētis 3. Person 3. intābuissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | intābēsce! | intābēscite! |
| Futur | 2. Person 2. intābēscito! 3. Person 3. intābēscito! | 2. Person 2. intābēscitōte! 3. Person 3. intābēscunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | intābēscere |
| Perfekt | intābuisse |
| Futur | - |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | intābēscens, intābēscentis |
| Futur | - |
Gerundium
| Genitiv | intābēscendī |
|---|---|
| Dativ | intābēscendō |
| Akkusativ | ad intābēscendum |
| Ablativ | intābēscendō |
Supinum
| - |
