instringere
<stringō, strīnxī, strictum 3.> poetischpoet (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. īnstringō 2. Person 2. īnstringis 3. Person 3. īnstringit | 1. Person 1. īnstringimus 2. Person 2. īnstringitis 3. Person 3. īnstringunt |
| Futur | 1. Person 1. īnstringam 2. Person 2. īnstringes 3. Person 3. īnstringet | 1. Person 1. īnstringemus 2. Person 2. īnstringetis 3. Person 3. īnstringent |
| Imperfekt | 1. Person 1. īnstringebam 2. Person 2. īnstringebās 3. Person 3. īnstringebat | 1. Person 1. īnstringebāmus 2. Person 2. īnstringebātis 3. Person 3. īnstringebant |
| Perfekt | 1. Person 1. īnstrīnxī 2. Person 2. īnstrīnxisti 3. Person 3. īnstrīnxit | 1. Person 1. īnstrīnximus 2. Person 2. īnstrīnxistis 3. Person 3. īnstrīnxērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. īnstrīnxerō 2. Person 2. īnstrīnxeris 3. Person 3. īnstrīnxerit | 1. Person 1. īnstrīnxerimus 2. Person 2. īnstrīnxeritis 3. Person 3. īnstrīnxerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. īnstrīnxeram 2. Person 2. īnstrīnxerās 3. Person 3. īnstrīnxerat | 1. Person 1. īnstrīnxerāmus 2. Person 2. īnstrīnxerātis 3. Person 3. īnstrīnxerant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. īnstringam 2. Person 2. īnstringās 3. Person 3. īnstringat | 1. Person 1. īnstringāmus 2. Person 2. īnstringātis 3. Person 3. īnstringant |
| Imperfekt | 1. Person 1. īnstringerem 2. Person 2. īnstringerēs 3. Person 3. īnstringeret | 1. Person 1. īnstringerēmus 2. Person 2. īnstringerētis 3. Person 3. īnstringerent |
| Perfekt | 1. Person 1. īnstrīnxerim 2. Person 2. īnstrīnxeris 3. Person 3. īnstrīnxerit | 1. Person 1. īnstrīnxerimus 2. Person 2. īnstrīnxeritis 3. Person 3. īnstrīnxerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. īnstrīnxissem 2. Person 2. īnstrīnxissēs 3. Person 3. īnstrīnxisset | 1. Person 1. īnstrīnxissēmus 2. Person 2. īnstrīnxissētis 3. Person 3. īnstrīnxissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | īnstringe! | īnstringite! |
| Futur | 2. Person 2. īnstringito! 3. Person 3. īnstringito! | 2. Person 2. īnstringitōte! 3. Person 3. īnstringunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | īnstringere |
| Perfekt | īnstrīnxisse |
| Futur | īnstrictūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | īnstringens, īnstringentis |
| Futur | īnstrictūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | īnstringendī |
|---|---|
| Dativ | īnstringendō |
| Akkusativ | ad īnstringendum |
| Ablativ | īnstringendō |
Supinum
| īnstrictum |
