instinguere
<stinguō, stīnxī, stīnctum 3.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. īnstinguō 2. Person 2. īnstinguis 3. Person 3. īnstinguit | 1. Person 1. īnstinguimus 2. Person 2. īnstinguitis 3. Person 3. īnstinguunt |
| Futur | 1. Person 1. īnstinguam 2. Person 2. īnstingues 3. Person 3. īnstinguet | 1. Person 1. īnstinguemus 2. Person 2. īnstinguetis 3. Person 3. īnstinguent |
| Imperfekt | 1. Person 1. īnstinguebam 2. Person 2. īnstinguebās 3. Person 3. īnstinguebat | 1. Person 1. īnstinguebāmus 2. Person 2. īnstinguebātis 3. Person 3. īnstinguebant |
| Perfekt | 1. Person 1. īnstīnxī 2. Person 2. īnstīnxisti 3. Person 3. īnstīnxit | 1. Person 1. īnstīnximus 2. Person 2. īnstīnxistis 3. Person 3. īnstīnxērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. īnstīnxerō 2. Person 2. īnstīnxeris 3. Person 3. īnstīnxerit | 1. Person 1. īnstīnxerimus 2. Person 2. īnstīnxeritis 3. Person 3. īnstīnxerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. īnstīnxeram 2. Person 2. īnstīnxerās 3. Person 3. īnstīnxerat | 1. Person 1. īnstīnxerāmus 2. Person 2. īnstīnxerātis 3. Person 3. īnstīnxerant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. īnstinguam 2. Person 2. īnstinguās 3. Person 3. īnstinguat | 1. Person 1. īnstinguāmus 2. Person 2. īnstinguātis 3. Person 3. īnstinguant |
| Imperfekt | 1. Person 1. īnstinguerem 2. Person 2. īnstinguerēs 3. Person 3. īnstingueret | 1. Person 1. īnstinguerēmus 2. Person 2. īnstinguerētis 3. Person 3. īnstinguerent |
| Perfekt | 1. Person 1. īnstīnxerim 2. Person 2. īnstīnxeris 3. Person 3. īnstīnxerit | 1. Person 1. īnstīnxerimus 2. Person 2. īnstīnxeritis 3. Person 3. īnstīnxerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. īnstīnxissem 2. Person 2. īnstīnxissēs 3. Person 3. īnstīnxisset | 1. Person 1. īnstīnxissēmus 2. Person 2. īnstīnxissētis 3. Person 3. īnstīnxissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | īnstingue! | īnstinguite! |
| Futur | 2. Person 2. īnstinguito! 3. Person 3. īnstinguito! | 2. Person 2. īnstinguitōte! 3. Person 3. īnstinguunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | īnstinguere |
| Perfekt | īnstīnxisse |
| Futur | īnstīnctūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | īnstinguens, īnstinguentis |
| Futur | īnstīnctūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | īnstinguendī |
|---|---|
| Dativ | īnstinguendō |
| Akkusativ | ad īnstinguendum |
| Ablativ | īnstinguendō |
Supinum
| īnstīnctum |
