inspirare
intransitives Verb v/i <ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- alicui rei inspirarein etwas (hinein)blasenalicui rei inspirare
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. īnspīrō 2. Person 2. īnspīrās 3. Person 3. īnspīrat | 1. Person 1. īnspīrāmus 2. Person 2. īnspīrātis 3. Person 3. īnspīrant |
| Futur | 1. Person 1. īnspīrābō 2. Person 2. īnspīrābis 3. Person 3. īnspīrābit | 1. Person 1. īnspīrābimus 2. Person 2. īnspīrābitis 3. Person 3. īnspīrābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. īnspīrābam 2. Person 2. īnspīrābās 3. Person 3. īnspīrābat | 1. Person 1. īnspīrābāmus 2. Person 2. īnspīrābātis 3. Person 3. īnspīrābant |
| Perfekt | 1. Person 1. īnspīrāvī 2. Person 2. īnspīrāvisti 3. Person 3. īnspīrāvit | 1. Person 1. īnspīrāvimus 2. Person 2. īnspīrāvistis 3. Person 3. īnspīrāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. īnspīrāverō 2. Person 2. īnspīrāveris 3. Person 3. īnspīrāverit | 1. Person 1. īnspīrāverimus 2. Person 2. īnspīrāveritis 3. Person 3. īnspīrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. īnspīrāveram 2. Person 2. īnspīrāverās 3. Person 3. īnspīrāverat | 1. Person 1. īnspīrāverāmus 2. Person 2. īnspīrāverātis 3. Person 3. īnspīrāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. īnspīrem 2. Person 2. īnspīrēs 3. Person 3. īnspīret | 1. Person 1. īnspīrēmus 2. Person 2. īnspīrētis 3. Person 3. īnspīrent |
| Imperfekt | 1. Person 1. īnspīrārem 2. Person 2. īnspīrārēs 3. Person 3. īnspīrāret | 1. Person 1. īnspīrārēmus 2. Person 2. īnspīrārētis 3. Person 3. īnspīrārent |
| Perfekt | 1. Person 1. īnspīrāverim 2. Person 2. īnspīrāveris 3. Person 3. īnspīrāverit | 1. Person 1. īnspīrāverimus 2. Person 2. īnspīrāveritis 3. Person 3. īnspīrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. īnspīrāvissem 2. Person 2. īnspīrāvissēs 3. Person 3. īnspīrāvisset | 1. Person 1. īnspīrāvissēmus 2. Person 2. īnspīrāvissētis 3. Person 3. īnspīrāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | īnspīrā! | īnspīrāte! |
| Futur | 2. Person 2. īnspīrāto! 3. Person 3. īnspīrāto! | 2. Person 2. īnspīrātōte! 3. Person 3. īnspīranto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | īnspīrāre |
| Perfekt | īnspīrāvisse |
| Futur | īnspīrātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | īnspīrāns, īnspīrantis |
| Futur | īnspīrātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | īnspīrandī |
|---|---|
| Dativ | īnspīrandō |
| Akkusativ | ad īnspīrandum |
| Ablativ | īnspīrandō |
Supinum
| īnspīrātum |
inspirare
transitives Verb v/t <ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- einhauchenīn-spīrāreīn-spīrāre
- eingebenīn-spīrāre figurativ, in übertragenem Sinnfigīn-spīrāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
- begeistern (vatem den Seher)īn-spīrāreīn-spīrāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. īnspīrō 2. Person 2. īnspīrās 3. Person 3. īnspīrat | 1. Person 1. īnspīrāmus 2. Person 2. īnspīrātis 3. Person 3. īnspīrant |
| Futur | 1. Person 1. īnspīrābō 2. Person 2. īnspīrābis 3. Person 3. īnspīrābit | 1. Person 1. īnspīrābimus 2. Person 2. īnspīrābitis 3. Person 3. īnspīrābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. īnspīrābam 2. Person 2. īnspīrābās 3. Person 3. īnspīrābat | 1. Person 1. īnspīrābāmus 2. Person 2. īnspīrābātis 3. Person 3. īnspīrābant |
| Perfekt | 1. Person 1. īnspīrāvī 2. Person 2. īnspīrāvisti 3. Person 3. īnspīrāvit | 1. Person 1. īnspīrāvimus 2. Person 2. īnspīrāvistis 3. Person 3. īnspīrāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. īnspīrāverō 2. Person 2. īnspīrāveris 3. Person 3. īnspīrāverit | 1. Person 1. īnspīrāverimus 2. Person 2. īnspīrāveritis 3. Person 3. īnspīrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. īnspīrāveram 2. Person 2. īnspīrāverās 3. Person 3. īnspīrāverat | 1. Person 1. īnspīrāverāmus 2. Person 2. īnspīrāverātis 3. Person 3. īnspīrāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. īnspīrem 2. Person 2. īnspīrēs 3. Person 3. īnspīret | 1. Person 1. īnspīrēmus 2. Person 2. īnspīrētis 3. Person 3. īnspīrent |
| Imperfekt | 1. Person 1. īnspīrārem 2. Person 2. īnspīrārēs 3. Person 3. īnspīrāret | 1. Person 1. īnspīrārēmus 2. Person 2. īnspīrārētis 3. Person 3. īnspīrārent |
| Perfekt | 1. Person 1. īnspīrāverim 2. Person 2. īnspīrāveris 3. Person 3. īnspīrāverit | 1. Person 1. īnspīrāverimus 2. Person 2. īnspīrāveritis 3. Person 3. īnspīrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. īnspīrāvissem 2. Person 2. īnspīrāvissēs 3. Person 3. īnspīrāvisset | 1. Person 1. īnspīrāvissēmus 2. Person 2. īnspīrāvissētis 3. Person 3. īnspīrāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | īnspīrā! | īnspīrāte! |
| Futur | 2. Person 2. īnspīrāto! 3. Person 3. īnspīrāto! | 2. Person 2. īnspīrātōte! 3. Person 3. īnspīranto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | īnspīrāre |
| Perfekt | īnspīrāvisse |
| Futur | īnspīrātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | īnspīrāns, īnspīrantis |
| Futur | īnspīrātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | īnspīrandī |
|---|---|
| Dativ | īnspīrandō |
| Akkusativ | ad īnspīrandum |
| Ablativ | īnspīrandō |
Supinum
| īnspīrātum |