Übersicht aller Übersetzungen
- ausprägen, einprägenīn-sīgnīre (nachklassischnachkl.) poetischpoetīn-sīgnīre (nachklassischnachkl.) poetischpoet
- kenntlich machen, bezeichnenīn-sīgnīreīn-sīgnīre
- auszeichnen, zierenīn-sīgnīreīn-sīgnīre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. īnsīgnīō 2. Person 2. īnsīgnīs 3. Person 3. īnsīgnīt | 1. Person 1. īnsīgnīmus 2. Person 2. īnsīgnītis 3. Person 3. īnsīgnīunt |
| Futur | 1. Person 1. īnsīgnīam 2. Person 2. īnsīgnīes 3. Person 3. īnsīgnīet | 1. Person 1. īnsīgnīemus 2. Person 2. īnsīgnīetis 3. Person 3. īnsīgnīent |
| Imperfekt | 1. Person 1. īnsīgnīebam 2. Person 2. īnsīgnīebās 3. Person 3. īnsīgnīebat | 1. Person 1. īnsīgnīebāmus 2. Person 2. īnsīgnīebātis 3. Person 3. īnsīgnīebant |
| Perfekt | 1. Person 1. īnsīgnīvī 2. Person 2. īnsīgnīvisti 3. Person 3. īnsīgnīvit | 1. Person 1. īnsīgnīvimus 2. Person 2. īnsīgnīvistis 3. Person 3. īnsīgnīvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. īnsīgnīverō 2. Person 2. īnsīgnīveris 3. Person 3. īnsīgnīverit | 1. Person 1. īnsīgnīverimus 2. Person 2. īnsīgnīveritis 3. Person 3. īnsīgnīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. īnsīgnīveram 2. Person 2. īnsīgnīverās 3. Person 3. īnsīgnīverat | 1. Person 1. īnsīgnīverāmus 2. Person 2. īnsīgnīverātis 3. Person 3. īnsīgnīverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. īnsīgnīam 2. Person 2. īnsīgnīās 3. Person 3. īnsīgnīat | 1. Person 1. īnsīgnīāmus 2. Person 2. īnsīgnīātis 3. Person 3. īnsīgnīant |
| Imperfekt | 1. Person 1. īnsīgnīrem 2. Person 2. īnsīgnīrēs 3. Person 3. īnsīgnīret | 1. Person 1. īnsīgnīrēmus 2. Person 2. īnsīgnīrētis 3. Person 3. īnsīgnīrent |
| Perfekt | 1. Person 1. īnsīgnīverim 2. Person 2. īnsīgnīveris 3. Person 3. īnsīgnīverit | 1. Person 1. īnsīgnīverimus 2. Person 2. īnsīgnīveritis 3. Person 3. īnsīgnīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. īnsīgnīvissem 2. Person 2. īnsīgnīvissēs 3. Person 3. īnsīgnīvisset | 1. Person 1. īnsīgnīvissēmus 2. Person 2. īnsīgnīvissētis 3. Person 3. īnsīgnīvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | īnsīgnī! | īnsīgnīte! |
| Futur | 2. Person 2. īnsīgnīto! 3. Person 3. īnsīgnīto! | 2. Person 2. īnsīgnītōte! 3. Person 3. īnsīgnīunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | īnsīgnīre |
| Perfekt | īnsīgnīvisse |
| Futur | īnsīgnītūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | īnsīgnīens, īnsīgnīentis |
| Futur | īnsīgnītūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | īnsīgnīendī |
|---|---|
| Dativ | īnsīgnīendō |
| Akkusativ | ad īnsīgnīendum |
| Ablativ | īnsīgnīendō |
Supinum
| īnsīgnītum |
