inquietare
<ō, āvī, ātum 1.> ||inquietus|| (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
- beunruhigeninquiētāreinquiētāre
- erschwereninquiētāreinquiētāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. inquiētō 2. Person 2. inquiētās 3. Person 3. inquiētat | 1. Person 1. inquiētāmus 2. Person 2. inquiētātis 3. Person 3. inquiētant |
| Futur | 1. Person 1. inquiētābō 2. Person 2. inquiētābis 3. Person 3. inquiētābit | 1. Person 1. inquiētābimus 2. Person 2. inquiētābitis 3. Person 3. inquiētābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. inquiētābam 2. Person 2. inquiētābās 3. Person 3. inquiētābat | 1. Person 1. inquiētābāmus 2. Person 2. inquiētābātis 3. Person 3. inquiētābant |
| Perfekt | 1. Person 1. inquiētāvī 2. Person 2. inquiētāvisti 3. Person 3. inquiētāvit | 1. Person 1. inquiētāvimus 2. Person 2. inquiētāvistis 3. Person 3. inquiētāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. inquiētāverō 2. Person 2. inquiētāveris 3. Person 3. inquiētāverit | 1. Person 1. inquiētāverimus 2. Person 2. inquiētāveritis 3. Person 3. inquiētāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. inquiētāveram 2. Person 2. inquiētāverās 3. Person 3. inquiētāverat | 1. Person 1. inquiētāverāmus 2. Person 2. inquiētāverātis 3. Person 3. inquiētāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. inquiētem 2. Person 2. inquiētēs 3. Person 3. inquiētet | 1. Person 1. inquiētēmus 2. Person 2. inquiētētis 3. Person 3. inquiētent |
| Imperfekt | 1. Person 1. inquiētārem 2. Person 2. inquiētārēs 3. Person 3. inquiētāret | 1. Person 1. inquiētārēmus 2. Person 2. inquiētārētis 3. Person 3. inquiētārent |
| Perfekt | 1. Person 1. inquiētāverim 2. Person 2. inquiētāveris 3. Person 3. inquiētāverit | 1. Person 1. inquiētāverimus 2. Person 2. inquiētāveritis 3. Person 3. inquiētāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. inquiētāvissem 2. Person 2. inquiētāvissēs 3. Person 3. inquiētāvisset | 1. Person 1. inquiētāvissēmus 2. Person 2. inquiētāvissētis 3. Person 3. inquiētāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | inquiētā! | inquiētāte! |
| Futur | 2. Person 2. inquiētāto! 3. Person 3. inquiētāto! | 2. Person 2. inquiētātōte! 3. Person 3. inquiētanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | inquiētāre |
| Perfekt | inquiētāvisse |
| Futur | inquiētātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | inquiētāns, inquiētantis |
| Futur | inquiētātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | inquiētandī |
|---|---|
| Dativ | inquiētandō |
| Akkusativ | ad inquiētandum |
| Ablativ | inquiētandō |
Supinum
| inquiētātum |
