infligere
<flīgō, flīxī, flīctum 3.>Übersicht aller Übersetzungen
- hineinschlagen, stoßen (alicui rei/in aliquid in etwas, an etwas, auf etwas)īn-flīgereīn-flīgere
- zufügen, beibringenīn-flīgereīn-flīgere
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. īnflīgō 2. Person 2. īnflīgis 3. Person 3. īnflīgit | 1. Person 1. īnflīgimus 2. Person 2. īnflīgitis 3. Person 3. īnflīgunt |
| Futur | 1. Person 1. īnflīgam 2. Person 2. īnflīges 3. Person 3. īnflīget | 1. Person 1. īnflīgemus 2. Person 2. īnflīgetis 3. Person 3. īnflīgent |
| Imperfekt | 1. Person 1. īnflīgebam 2. Person 2. īnflīgebās 3. Person 3. īnflīgebat | 1. Person 1. īnflīgebāmus 2. Person 2. īnflīgebātis 3. Person 3. īnflīgebant |
| Perfekt | 1. Person 1. īnflīxī 2. Person 2. īnflīxisti 3. Person 3. īnflīxit | 1. Person 1. īnflīximus 2. Person 2. īnflīxistis 3. Person 3. īnflīxērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. īnflīxerō 2. Person 2. īnflīxeris 3. Person 3. īnflīxerit | 1. Person 1. īnflīxerimus 2. Person 2. īnflīxeritis 3. Person 3. īnflīxerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. īnflīxeram 2. Person 2. īnflīxerās 3. Person 3. īnflīxerat | 1. Person 1. īnflīxerāmus 2. Person 2. īnflīxerātis 3. Person 3. īnflīxerant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. īnflīgam 2. Person 2. īnflīgās 3. Person 3. īnflīgat | 1. Person 1. īnflīgāmus 2. Person 2. īnflīgātis 3. Person 3. īnflīgant |
| Imperfekt | 1. Person 1. īnflīgerem 2. Person 2. īnflīgerēs 3. Person 3. īnflīgeret | 1. Person 1. īnflīgerēmus 2. Person 2. īnflīgerētis 3. Person 3. īnflīgerent |
| Perfekt | 1. Person 1. īnflīxerim 2. Person 2. īnflīxeris 3. Person 3. īnflīxerit | 1. Person 1. īnflīxerimus 2. Person 2. īnflīxeritis 3. Person 3. īnflīxerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. īnflīxissem 2. Person 2. īnflīxissēs 3. Person 3. īnflīxisset | 1. Person 1. īnflīxissēmus 2. Person 2. īnflīxissētis 3. Person 3. īnflīxissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | īnflīge! | īnflīgite! |
| Futur | 2. Person 2. īnflīgito! 3. Person 3. īnflīgito! | 2. Person 2. īnflīgitōte! 3. Person 3. īnflīgunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | īnflīgere |
| Perfekt | īnflīxisse |
| Futur | īnflīctūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | īnflīgens, īnflīgentis |
| Futur | īnflīctūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | īnflīgendī |
|---|---|
| Dativ | īnflīgendō |
| Akkusativ | ad īnflīgendum |
| Ablativ | īnflīgendō |
Supinum
| īnflīctum |
