Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. incubitō 2. Person 2. incubitās 3. Person 3. incubitat | 1. Person 1. incubitāmus 2. Person 2. incubitātis 3. Person 3. incubitant |
| Futur | 1. Person 1. incubitābō 2. Person 2. incubitābis 3. Person 3. incubitābit | 1. Person 1. incubitābimus 2. Person 2. incubitābitis 3. Person 3. incubitābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. incubitābam 2. Person 2. incubitābās 3. Person 3. incubitābat | 1. Person 1. incubitābāmus 2. Person 2. incubitābātis 3. Person 3. incubitābant |
| Perfekt | 1. Person 1. incubitāvī 2. Person 2. incubitāvisti 3. Person 3. incubitāvit | 1. Person 1. incubitāvimus 2. Person 2. incubitāvistis 3. Person 3. incubitāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. incubitāverō 2. Person 2. incubitāveris 3. Person 3. incubitāverit | 1. Person 1. incubitāverimus 2. Person 2. incubitāveritis 3. Person 3. incubitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. incubitāveram 2. Person 2. incubitāverās 3. Person 3. incubitāverat | 1. Person 1. incubitāverāmus 2. Person 2. incubitāverātis 3. Person 3. incubitāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. incubitem 2. Person 2. incubitēs 3. Person 3. incubitet | 1. Person 1. incubitēmus 2. Person 2. incubitētis 3. Person 3. incubitent |
| Imperfekt | 1. Person 1. incubitārem 2. Person 2. incubitārēs 3. Person 3. incubitāret | 1. Person 1. incubitārēmus 2. Person 2. incubitārētis 3. Person 3. incubitārent |
| Perfekt | 1. Person 1. incubitāverim 2. Person 2. incubitāveris 3. Person 3. incubitāverit | 1. Person 1. incubitāverimus 2. Person 2. incubitāveritis 3. Person 3. incubitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. incubitāvissem 2. Person 2. incubitāvissēs 3. Person 3. incubitāvisset | 1. Person 1. incubitāvissēmus 2. Person 2. incubitāvissētis 3. Person 3. incubitāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | incubitā! | incubitāte! |
| Futur | 2. Person 2. incubitāto! 3. Person 3. incubitāto! | 2. Person 2. incubitātōte! 3. Person 3. incubitanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | incubitāre |
| Perfekt | incubitāvisse |
| Futur | incubitātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | incubitāns, incubitantis |
| Futur | incubitātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | incubitandī |
|---|---|
| Dativ | incubitandō |
| Akkusativ | ad incubitandum |
| Ablativ | incubitandō |
Supinum
| incubitātum |
