Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. incērō 2. Person 2. incērās 3. Person 3. incērat | 1. Person 1. incērāmus 2. Person 2. incērātis 3. Person 3. incērant |
| Futur | 1. Person 1. incērābō 2. Person 2. incērābis 3. Person 3. incērābit | 1. Person 1. incērābimus 2. Person 2. incērābitis 3. Person 3. incērābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. incērābam 2. Person 2. incērābās 3. Person 3. incērābat | 1. Person 1. incērābāmus 2. Person 2. incērābātis 3. Person 3. incērābant |
| Perfekt | 1. Person 1. incērāvī 2. Person 2. incērāvisti 3. Person 3. incērāvit | 1. Person 1. incērāvimus 2. Person 2. incērāvistis 3. Person 3. incērāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. incērāverō 2. Person 2. incērāveris 3. Person 3. incērāverit | 1. Person 1. incērāverimus 2. Person 2. incērāveritis 3. Person 3. incērāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. incērāveram 2. Person 2. incērāverās 3. Person 3. incērāverat | 1. Person 1. incērāverāmus 2. Person 2. incērāverātis 3. Person 3. incērāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. incērem 2. Person 2. incērēs 3. Person 3. incēret | 1. Person 1. incērēmus 2. Person 2. incērētis 3. Person 3. incērent |
| Imperfekt | 1. Person 1. incērārem 2. Person 2. incērārēs 3. Person 3. incērāret | 1. Person 1. incērārēmus 2. Person 2. incērārētis 3. Person 3. incērārent |
| Perfekt | 1. Person 1. incērāverim 2. Person 2. incērāveris 3. Person 3. incērāverit | 1. Person 1. incērāverimus 2. Person 2. incērāveritis 3. Person 3. incērāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. incērāvissem 2. Person 2. incērāvissēs 3. Person 3. incērāvisset | 1. Person 1. incērāvissēmus 2. Person 2. incērāvissētis 3. Person 3. incērāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | incērā! | incērāte! |
| Futur | 2. Person 2. incērāto! 3. Person 3. incērāto! | 2. Person 2. incērātōte! 3. Person 3. incēranto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | incērāre |
| Perfekt | incērāvisse |
| Futur | incērātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | incērāns, incērantis |
| Futur | incērātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | incērandī |
|---|---|
| Dativ | incērandō |
| Akkusativ | ad incērandum |
| Ablativ | incērandō |
Supinum
| incērātum |
