honestare
<ō, āvī, ātum 1.> ||honestus||Übersicht aller Übersetzungen
- ehren, auszeichnenhonestārehonestāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. honestō 2. Person 2. honestās 3. Person 3. honestat | 1. Person 1. honestāmus 2. Person 2. honestātis 3. Person 3. honestant |
| Futur | 1. Person 1. honestābō 2. Person 2. honestābis 3. Person 3. honestābit | 1. Person 1. honestābimus 2. Person 2. honestābitis 3. Person 3. honestābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. honestābam 2. Person 2. honestābās 3. Person 3. honestābat | 1. Person 1. honestābāmus 2. Person 2. honestābātis 3. Person 3. honestābant |
| Perfekt | 1. Person 1. honestāvī 2. Person 2. honestāvisti 3. Person 3. honestāvit | 1. Person 1. honestāvimus 2. Person 2. honestāvistis 3. Person 3. honestāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. honestāverō 2. Person 2. honestāveris 3. Person 3. honestāverit | 1. Person 1. honestāverimus 2. Person 2. honestāveritis 3. Person 3. honestāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. honestāveram 2. Person 2. honestāverās 3. Person 3. honestāverat | 1. Person 1. honestāverāmus 2. Person 2. honestāverātis 3. Person 3. honestāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. honestem 2. Person 2. honestēs 3. Person 3. honestet | 1. Person 1. honestēmus 2. Person 2. honestētis 3. Person 3. honestent |
| Imperfekt | 1. Person 1. honestārem 2. Person 2. honestārēs 3. Person 3. honestāret | 1. Person 1. honestārēmus 2. Person 2. honestārētis 3. Person 3. honestārent |
| Perfekt | 1. Person 1. honestāverim 2. Person 2. honestāveris 3. Person 3. honestāverit | 1. Person 1. honestāverimus 2. Person 2. honestāveritis 3. Person 3. honestāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. honestāvissem 2. Person 2. honestāvissēs 3. Person 3. honestāvisset | 1. Person 1. honestāvissēmus 2. Person 2. honestāvissētis 3. Person 3. honestāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | honestā! | honestāte! |
| Futur | 2. Person 2. honestāto! 3. Person 3. honestāto! | 2. Person 2. honestātōte! 3. Person 3. honestanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | honestāre |
| Perfekt | honestāvisse |
| Futur | honestātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | honestāns, honestantis |
| Futur | honestātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | honestandī |
|---|---|
| Dativ | honestandō |
| Akkusativ | ad honestandum |
| Ablativ | honestandō |
Supinum
| honestātum |
