hilarare
<ō, āvī, ātum 1.> ||hilaris||Übersicht aller Übersetzungen
- erheitern, aufheitern (convivas die Gäste)hilarārehilarāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. hilarō 2. Person 2. hilarās 3. Person 3. hilarat | 1. Person 1. hilarāmus 2. Person 2. hilarātis 3. Person 3. hilarant |
| Futur | 1. Person 1. hilarābō 2. Person 2. hilarābis 3. Person 3. hilarābit | 1. Person 1. hilarābimus 2. Person 2. hilarābitis 3. Person 3. hilarābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. hilarābam 2. Person 2. hilarābās 3. Person 3. hilarābat | 1. Person 1. hilarābāmus 2. Person 2. hilarābātis 3. Person 3. hilarābant |
| Perfekt | 1. Person 1. hilarāvī 2. Person 2. hilarāvisti 3. Person 3. hilarāvit | 1. Person 1. hilarāvimus 2. Person 2. hilarāvistis 3. Person 3. hilarāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. hilarāverō 2. Person 2. hilarāveris 3. Person 3. hilarāverit | 1. Person 1. hilarāverimus 2. Person 2. hilarāveritis 3. Person 3. hilarāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. hilarāveram 2. Person 2. hilarāverās 3. Person 3. hilarāverat | 1. Person 1. hilarāverāmus 2. Person 2. hilarāverātis 3. Person 3. hilarāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. hilarem 2. Person 2. hilarēs 3. Person 3. hilaret | 1. Person 1. hilarēmus 2. Person 2. hilarētis 3. Person 3. hilarent |
| Imperfekt | 1. Person 1. hilarārem 2. Person 2. hilarārēs 3. Person 3. hilarāret | 1. Person 1. hilarārēmus 2. Person 2. hilarārētis 3. Person 3. hilarārent |
| Perfekt | 1. Person 1. hilarāverim 2. Person 2. hilarāveris 3. Person 3. hilarāverit | 1. Person 1. hilarāverimus 2. Person 2. hilarāveritis 3. Person 3. hilarāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. hilarāvissem 2. Person 2. hilarāvissēs 3. Person 3. hilarāvisset | 1. Person 1. hilarāvissēmus 2. Person 2. hilarāvissētis 3. Person 3. hilarāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | hilarā! | hilarāte! |
| Futur | 2. Person 2. hilarāto! 3. Person 3. hilarāto! | 2. Person 2. hilarātōte! 3. Person 3. hilaranto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | hilarāre |
| Perfekt | hilarāvisse |
| Futur | hilarātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | hilarāns, hilarantis |
| Futur | hilarātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | hilarandī |
|---|---|
| Dativ | hilarandō |
| Akkusativ | ad hilarandum |
| Ablativ | hilarandō |
Supinum
| hilarātum |
