frustrare
<ō, āvī, ātum 1.> ||frustra|| (vorklassischvkl.,nachklassisch nachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. frūstrō 2. Person 2. frūstrās 3. Person 3. frūstrat | 1. Person 1. frūstrāmus 2. Person 2. frūstrātis 3. Person 3. frūstrant |
| Futur | 1. Person 1. frūstrābō 2. Person 2. frūstrābis 3. Person 3. frūstrābit | 1. Person 1. frūstrābimus 2. Person 2. frūstrābitis 3. Person 3. frūstrābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. frūstrābam 2. Person 2. frūstrābās 3. Person 3. frūstrābat | 1. Person 1. frūstrābāmus 2. Person 2. frūstrābātis 3. Person 3. frūstrābant |
| Perfekt | 1. Person 1. frūstrāvī 2. Person 2. frūstrāvisti 3. Person 3. frūstrāvit | 1. Person 1. frūstrāvimus 2. Person 2. frūstrāvistis 3. Person 3. frūstrāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. frūstrāverō 2. Person 2. frūstrāveris 3. Person 3. frūstrāverit | 1. Person 1. frūstrāverimus 2. Person 2. frūstrāveritis 3. Person 3. frūstrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. frūstrāveram 2. Person 2. frūstrāverās 3. Person 3. frūstrāverat | 1. Person 1. frūstrāverāmus 2. Person 2. frūstrāverātis 3. Person 3. frūstrāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. frūstrem 2. Person 2. frūstrēs 3. Person 3. frūstret | 1. Person 1. frūstrēmus 2. Person 2. frūstrētis 3. Person 3. frūstrent |
| Imperfekt | 1. Person 1. frūstrārem 2. Person 2. frūstrārēs 3. Person 3. frūstrāret | 1. Person 1. frūstrārēmus 2. Person 2. frūstrārētis 3. Person 3. frūstrārent |
| Perfekt | 1. Person 1. frūstrāverim 2. Person 2. frūstrāveris 3. Person 3. frūstrāverit | 1. Person 1. frūstrāverimus 2. Person 2. frūstrāveritis 3. Person 3. frūstrāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. frūstrāvissem 2. Person 2. frūstrāvissēs 3. Person 3. frūstrāvisset | 1. Person 1. frūstrāvissēmus 2. Person 2. frūstrāvissētis 3. Person 3. frūstrāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | frūstrā! | frūstrāte! |
| Futur | 2. Person 2. frūstrāto! 3. Person 3. frūstrāto! | 2. Person 2. frūstrātōte! 3. Person 3. frūstranto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | frūstrāre |
| Perfekt | frūstrāvisse |
| Futur | frūstrātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | frūstrāns, frūstrantis |
| Futur | frūstrātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | frūstrandī |
|---|---|
| Dativ | frūstrandō |
| Akkusativ | ad frūstrandum |
| Ablativ | frūstrandō |
Supinum
| frūstrātum |
