Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. febricitō 2. Person 2. febricitās 3. Person 3. febricitat | 1. Person 1. febricitāmus 2. Person 2. febricitātis 3. Person 3. febricitant |
| Futur | 1. Person 1. febricitābō 2. Person 2. febricitābis 3. Person 3. febricitābit | 1. Person 1. febricitābimus 2. Person 2. febricitābitis 3. Person 3. febricitābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. febricitābam 2. Person 2. febricitābās 3. Person 3. febricitābat | 1. Person 1. febricitābāmus 2. Person 2. febricitābātis 3. Person 3. febricitābant |
| Perfekt | 1. Person 1. febricitāvī 2. Person 2. febricitāvisti 3. Person 3. febricitāvit | 1. Person 1. febricitāvimus 2. Person 2. febricitāvistis 3. Person 3. febricitāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. febricitāverō 2. Person 2. febricitāveris 3. Person 3. febricitāverit | 1. Person 1. febricitāverimus 2. Person 2. febricitāveritis 3. Person 3. febricitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. febricitāveram 2. Person 2. febricitāverās 3. Person 3. febricitāverat | 1. Person 1. febricitāverāmus 2. Person 2. febricitāverātis 3. Person 3. febricitāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. febricitem 2. Person 2. febricitēs 3. Person 3. febricitet | 1. Person 1. febricitēmus 2. Person 2. febricitētis 3. Person 3. febricitent |
| Imperfekt | 1. Person 1. febricitārem 2. Person 2. febricitārēs 3. Person 3. febricitāret | 1. Person 1. febricitārēmus 2. Person 2. febricitārētis 3. Person 3. febricitārent |
| Perfekt | 1. Person 1. febricitāverim 2. Person 2. febricitāveris 3. Person 3. febricitāverit | 1. Person 1. febricitāverimus 2. Person 2. febricitāveritis 3. Person 3. febricitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. febricitāvissem 2. Person 2. febricitāvissēs 3. Person 3. febricitāvisset | 1. Person 1. febricitāvissēmus 2. Person 2. febricitāvissētis 3. Person 3. febricitāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | febricitā! | febricitāte! |
| Futur | 2. Person 2. febricitāto! 3. Person 3. febricitāto! | 2. Person 2. febricitātōte! 3. Person 3. febricitanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | febricitāre |
| Perfekt | febricitāvisse |
| Futur | febricitātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | febricitāns, febricitantis |
| Futur | febricitātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | febricitandī |
|---|---|
| Dativ | febricitandō |
| Akkusativ | ad febricitandum |
| Ablativ | febricitandō |
Supinum
| febricitātum |
