fastidire
<iō, īvī, ītum 4.> ||fastidium||Übersicht aller Übersetzungen
- verschmähen, als unter seiner Würde betrachten (aliquid/aliquem etwas/jemanden) (nachklassischnachkl.) +Infinitiv inf /+accusativus cum infinito (Akkusativ mit Infinitiv) AcIfastīdīre figurativ, in übertragenem Sinnfigfastīdīre figurativ, in übertragenem Sinnfig
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. fastīdīō 2. Person 2. fastīdīs 3. Person 3. fastīdīt | 1. Person 1. fastīdīmus 2. Person 2. fastīdītis 3. Person 3. fastīdīunt |
| Futur | 1. Person 1. fastīdīam 2. Person 2. fastīdīes 3. Person 3. fastīdīet | 1. Person 1. fastīdīemus 2. Person 2. fastīdīetis 3. Person 3. fastīdīent |
| Imperfekt | 1. Person 1. fastīdīebam 2. Person 2. fastīdīebās 3. Person 3. fastīdīebat | 1. Person 1. fastīdīebāmus 2. Person 2. fastīdīebātis 3. Person 3. fastīdīebant |
| Perfekt | 1. Person 1. fastīdīvī 2. Person 2. fastīdīvisti 3. Person 3. fastīdīvit | 1. Person 1. fastīdīvimus 2. Person 2. fastīdīvistis 3. Person 3. fastīdīvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. fastīdīverō 2. Person 2. fastīdīveris 3. Person 3. fastīdīverit | 1. Person 1. fastīdīverimus 2. Person 2. fastīdīveritis 3. Person 3. fastīdīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. fastīdīveram 2. Person 2. fastīdīverās 3. Person 3. fastīdīverat | 1. Person 1. fastīdīverāmus 2. Person 2. fastīdīverātis 3. Person 3. fastīdīverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. fastīdīam 2. Person 2. fastīdīās 3. Person 3. fastīdīat | 1. Person 1. fastīdīāmus 2. Person 2. fastīdīātis 3. Person 3. fastīdīant |
| Imperfekt | 1. Person 1. fastīdīrem 2. Person 2. fastīdīrēs 3. Person 3. fastīdīret | 1. Person 1. fastīdīrēmus 2. Person 2. fastīdīrētis 3. Person 3. fastīdīrent |
| Perfekt | 1. Person 1. fastīdīverim 2. Person 2. fastīdīveris 3. Person 3. fastīdīverit | 1. Person 1. fastīdīverimus 2. Person 2. fastīdīveritis 3. Person 3. fastīdīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. fastīdīvissem 2. Person 2. fastīdīvissēs 3. Person 3. fastīdīvisset | 1. Person 1. fastīdīvissēmus 2. Person 2. fastīdīvissētis 3. Person 3. fastīdīvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | fastīdī! | fastīdīte! |
| Futur | 2. Person 2. fastīdīto! 3. Person 3. fastīdīto! | 2. Person 2. fastīdītōte! 3. Person 3. fastīdīunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | fastīdīre |
| Perfekt | fastīdīvisse |
| Futur | fastīdītūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | fastīdīens, fastīdīentis |
| Futur | fastīdītūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | fastīdīendī |
|---|---|
| Dativ | fastīdīendō |
| Akkusativ | ad fastīdīendum |
| Ablativ | fastīdīendō |
Supinum
| fastīdītum |
