exultare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- exultāre → siehe „ex-sultāre“exultāre → siehe „ex-sultāre“
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. exultō 2. Person 2. exultās 3. Person 3. exultat | 1. Person 1. exultāmus 2. Person 2. exultātis 3. Person 3. exultant |
| Futur | 1. Person 1. exultābō 2. Person 2. exultābis 3. Person 3. exultābit | 1. Person 1. exultābimus 2. Person 2. exultābitis 3. Person 3. exultābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. exultābam 2. Person 2. exultābās 3. Person 3. exultābat | 1. Person 1. exultābāmus 2. Person 2. exultābātis 3. Person 3. exultābant |
| Perfekt | 1. Person 1. exultāvī 2. Person 2. exultāvisti 3. Person 3. exultāvit | 1. Person 1. exultāvimus 2. Person 2. exultāvistis 3. Person 3. exultāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. exultāverō 2. Person 2. exultāveris 3. Person 3. exultāverit | 1. Person 1. exultāverimus 2. Person 2. exultāveritis 3. Person 3. exultāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. exultāveram 2. Person 2. exultāverās 3. Person 3. exultāverat | 1. Person 1. exultāverāmus 2. Person 2. exultāverātis 3. Person 3. exultāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. exultem 2. Person 2. exultēs 3. Person 3. exultet | 1. Person 1. exultēmus 2. Person 2. exultētis 3. Person 3. exultent |
| Imperfekt | 1. Person 1. exultārem 2. Person 2. exultārēs 3. Person 3. exultāret | 1. Person 1. exultārēmus 2. Person 2. exultārētis 3. Person 3. exultārent |
| Perfekt | 1. Person 1. exultāverim 2. Person 2. exultāveris 3. Person 3. exultāverit | 1. Person 1. exultāverimus 2. Person 2. exultāveritis 3. Person 3. exultāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. exultāvissem 2. Person 2. exultāvissēs 3. Person 3. exultāvisset | 1. Person 1. exultāvissēmus 2. Person 2. exultāvissētis 3. Person 3. exultāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | exultā! | exultāte! |
| Futur | 2. Person 2. exultāto! 3. Person 3. exultāto! | 2. Person 2. exultātōte! 3. Person 3. exultanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | exultāre |
| Perfekt | exultāvisse |
| Futur | exultātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | exultāns, exultantis |
| Futur | exultātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | exultandī |
|---|---|
| Dativ | exultandō |
| Akkusativ | ad exultandum |
| Ablativ | exultandō |
Supinum
| exultātum |
