extenterare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- extenterāre → siehe „exenterāre“extenterāre → siehe „exenterāre“
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. extenterō 2. Person 2. extenterās 3. Person 3. extenterat | 1. Person 1. extenterāmus 2. Person 2. extenterātis 3. Person 3. extenterant |
| Futur | 1. Person 1. extenterābō 2. Person 2. extenterābis 3. Person 3. extenterābit | 1. Person 1. extenterābimus 2. Person 2. extenterābitis 3. Person 3. extenterābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. extenterābam 2. Person 2. extenterābās 3. Person 3. extenterābat | 1. Person 1. extenterābāmus 2. Person 2. extenterābātis 3. Person 3. extenterābant |
| Perfekt | 1. Person 1. extenterāvī 2. Person 2. extenterāvisti 3. Person 3. extenterāvit | 1. Person 1. extenterāvimus 2. Person 2. extenterāvistis 3. Person 3. extenterāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. extenterāverō 2. Person 2. extenterāveris 3. Person 3. extenterāverit | 1. Person 1. extenterāverimus 2. Person 2. extenterāveritis 3. Person 3. extenterāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. extenterāveram 2. Person 2. extenterāverās 3. Person 3. extenterāverat | 1. Person 1. extenterāverāmus 2. Person 2. extenterāverātis 3. Person 3. extenterāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. extenterem 2. Person 2. extenterēs 3. Person 3. extenteret | 1. Person 1. extenterēmus 2. Person 2. extenterētis 3. Person 3. extenterent |
| Imperfekt | 1. Person 1. extenterārem 2. Person 2. extenterārēs 3. Person 3. extenterāret | 1. Person 1. extenterārēmus 2. Person 2. extenterārētis 3. Person 3. extenterārent |
| Perfekt | 1. Person 1. extenterāverim 2. Person 2. extenterāveris 3. Person 3. extenterāverit | 1. Person 1. extenterāverimus 2. Person 2. extenterāveritis 3. Person 3. extenterāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. extenterāvissem 2. Person 2. extenterāvissēs 3. Person 3. extenterāvisset | 1. Person 1. extenterāvissēmus 2. Person 2. extenterāvissētis 3. Person 3. extenterāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | extenterā! | extenterāte! |
| Futur | 2. Person 2. extenterāto! 3. Person 3. extenterāto! | 2. Person 2. extenterātōte! 3. Person 3. extenteranto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | extenterāre |
| Perfekt | extenterāvisse |
| Futur | extenterātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | extenterāns, extenterantis |
| Futur | extenterātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | extenterandī |
|---|---|
| Dativ | extenterandō |
| Akkusativ | ad extenterandum |
| Ablativ | extenterandō |
Supinum
| extenterātum |
