explanare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- ebnen, eben ausbreitenex-plānāreex-plānāre
- deutlich aussprechenex-plānāre C. Plinius Caecilius Secundus (Plinius d. J.)Plin.ex-plānāre C. Plinius Caecilius Secundus (Plinius d. J.)Plin.
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. explānō 2. Person 2. explānās 3. Person 3. explānat | 1. Person 1. explānāmus 2. Person 2. explānātis 3. Person 3. explānant |
| Futur | 1. Person 1. explānābō 2. Person 2. explānābis 3. Person 3. explānābit | 1. Person 1. explānābimus 2. Person 2. explānābitis 3. Person 3. explānābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. explānābam 2. Person 2. explānābās 3. Person 3. explānābat | 1. Person 1. explānābāmus 2. Person 2. explānābātis 3. Person 3. explānābant |
| Perfekt | 1. Person 1. explānāvī 2. Person 2. explānāvisti 3. Person 3. explānāvit | 1. Person 1. explānāvimus 2. Person 2. explānāvistis 3. Person 3. explānāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. explānāverō 2. Person 2. explānāveris 3. Person 3. explānāverit | 1. Person 1. explānāverimus 2. Person 2. explānāveritis 3. Person 3. explānāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. explānāveram 2. Person 2. explānāverās 3. Person 3. explānāverat | 1. Person 1. explānāverāmus 2. Person 2. explānāverātis 3. Person 3. explānāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. explānem 2. Person 2. explānēs 3. Person 3. explānet | 1. Person 1. explānēmus 2. Person 2. explānētis 3. Person 3. explānent |
| Imperfekt | 1. Person 1. explānārem 2. Person 2. explānārēs 3. Person 3. explānāret | 1. Person 1. explānārēmus 2. Person 2. explānārētis 3. Person 3. explānārent |
| Perfekt | 1. Person 1. explānāverim 2. Person 2. explānāveris 3. Person 3. explānāverit | 1. Person 1. explānāverimus 2. Person 2. explānāveritis 3. Person 3. explānāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. explānāvissem 2. Person 2. explānāvissēs 3. Person 3. explānāvisset | 1. Person 1. explānāvissēmus 2. Person 2. explānāvissētis 3. Person 3. explānāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | explānā! | explānāte! |
| Futur | 2. Person 2. explānāto! 3. Person 3. explānāto! | 2. Person 2. explānātōte! 3. Person 3. explānanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | explānāre |
| Perfekt | explānāvisse |
| Futur | explānātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | explānāns, explānantis |
| Futur | explānātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | explānandī |
|---|---|
| Dativ | explānandō |
| Akkusativ | ad explānandum |
| Ablativ | explānandō |
Supinum
| explānātum |
