exinanire
<iō, īvī, ītum 4.> ||inanis||Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. exinānīō 2. Person 2. exinānīs 3. Person 3. exinānīt | 1. Person 1. exinānīmus 2. Person 2. exinānītis 3. Person 3. exinānīunt |
| Futur | 1. Person 1. exinānīam 2. Person 2. exinānīes 3. Person 3. exinānīet | 1. Person 1. exinānīemus 2. Person 2. exinānīetis 3. Person 3. exinānīent |
| Imperfekt | 1. Person 1. exinānīebam 2. Person 2. exinānīebās 3. Person 3. exinānīebat | 1. Person 1. exinānīebāmus 2. Person 2. exinānīebātis 3. Person 3. exinānīebant |
| Perfekt | 1. Person 1. exinānīvī 2. Person 2. exinānīvisti 3. Person 3. exinānīvit | 1. Person 1. exinānīvimus 2. Person 2. exinānīvistis 3. Person 3. exinānīvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. exinānīverō 2. Person 2. exinānīveris 3. Person 3. exinānīverit | 1. Person 1. exinānīverimus 2. Person 2. exinānīveritis 3. Person 3. exinānīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. exinānīveram 2. Person 2. exinānīverās 3. Person 3. exinānīverat | 1. Person 1. exinānīverāmus 2. Person 2. exinānīverātis 3. Person 3. exinānīverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. exinānīam 2. Person 2. exinānīās 3. Person 3. exinānīat | 1. Person 1. exinānīāmus 2. Person 2. exinānīātis 3. Person 3. exinānīant |
| Imperfekt | 1. Person 1. exinānīrem 2. Person 2. exinānīrēs 3. Person 3. exinānīret | 1. Person 1. exinānīrēmus 2. Person 2. exinānīrētis 3. Person 3. exinānīrent |
| Perfekt | 1. Person 1. exinānīverim 2. Person 2. exinānīveris 3. Person 3. exinānīverit | 1. Person 1. exinānīverimus 2. Person 2. exinānīveritis 3. Person 3. exinānīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. exinānīvissem 2. Person 2. exinānīvissēs 3. Person 3. exinānīvisset | 1. Person 1. exinānīvissēmus 2. Person 2. exinānīvissētis 3. Person 3. exinānīvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | exinānī! | exinānīte! |
| Futur | 2. Person 2. exinānīto! 3. Person 3. exinānīto! | 2. Person 2. exinānītōte! 3. Person 3. exinānīunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | exinānīre |
| Perfekt | exinānīvisse |
| Futur | exinānītūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | exinānīens, exinānīentis |
| Futur | exinānītūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | exinānīendī |
|---|---|
| Dativ | exinānīendō |
| Akkusativ | ad exinānīendum |
| Ablativ | exinānīendō |
Supinum
| exinānītum |
