exclamare
intransitives Verb v/i <ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. exclāmō 2. Person 2. exclāmās 3. Person 3. exclāmat | 1. Person 1. exclāmāmus 2. Person 2. exclāmātis 3. Person 3. exclāmant |
Futur | 1. Person 1. exclāmābō 2. Person 2. exclāmābis 3. Person 3. exclāmābit | 1. Person 1. exclāmābimus 2. Person 2. exclāmābitis 3. Person 3. exclāmābunt |
Imperfekt | 1. Person 1. exclāmābam 2. Person 2. exclāmābās 3. Person 3. exclāmābat | 1. Person 1. exclāmābāmus 2. Person 2. exclāmābātis 3. Person 3. exclāmābant |
Perfekt | 1. Person 1. exclāmāvī 2. Person 2. exclāmāvisti 3. Person 3. exclāmāvit | 1. Person 1. exclāmāvimus 2. Person 2. exclāmāvistis 3. Person 3. exclāmāvērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. exclāmāverō 2. Person 2. exclāmāveris 3. Person 3. exclāmāverit | 1. Person 1. exclāmāverimus 2. Person 2. exclāmāveritis 3. Person 3. exclāmāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. exclāmāveram 2. Person 2. exclāmāverās 3. Person 3. exclāmāverat | 1. Person 1. exclāmāverāmus 2. Person 2. exclāmāverātis 3. Person 3. exclāmāverant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. exclāmem 2. Person 2. exclāmēs 3. Person 3. exclāmet | 1. Person 1. exclāmēmus 2. Person 2. exclāmētis 3. Person 3. exclāment |
Imperfekt | 1. Person 1. exclāmārem 2. Person 2. exclāmārēs 3. Person 3. exclāmāret | 1. Person 1. exclāmārēmus 2. Person 2. exclāmārētis 3. Person 3. exclāmārent |
Perfekt | 1. Person 1. exclāmāverim 2. Person 2. exclāmāveris 3. Person 3. exclāmāverit | 1. Person 1. exclāmāverimus 2. Person 2. exclāmāveritis 3. Person 3. exclāmāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. exclāmāvissem 2. Person 2. exclāmāvissēs 3. Person 3. exclāmāvisset | 1. Person 1. exclāmāvissēmus 2. Person 2. exclāmāvissētis 3. Person 3. exclāmāvissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | exclāmā! | exclāmāte! |
Futur | 2. Person 2. exclāmāto! 3. Person 3. exclāmāto! | 2. Person 2. exclāmātōte! 3. Person 3. exclāmanto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | exclāmāre |
Perfekt | exclāmāvisse |
Futur | exclāmātūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | exclāmāns, exclāmantis |
Futur | exclāmātūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | exclāmandī |
---|---|
Dativ | exclāmandō |
Akkusativ | ad exclāmandum |
Ablativ | exclāmandō |
Supinum
exclāmātum |
exclamare
transitives Verb v/t <ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- Ciceronem exclamarein den Ruf „Cicero“ ausbrechenCiceronem exclamare
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. exclāmō 2. Person 2. exclāmās 3. Person 3. exclāmat | 1. Person 1. exclāmāmus 2. Person 2. exclāmātis 3. Person 3. exclāmant |
Futur | 1. Person 1. exclāmābō 2. Person 2. exclāmābis 3. Person 3. exclāmābit | 1. Person 1. exclāmābimus 2. Person 2. exclāmābitis 3. Person 3. exclāmābunt |
Imperfekt | 1. Person 1. exclāmābam 2. Person 2. exclāmābās 3. Person 3. exclāmābat | 1. Person 1. exclāmābāmus 2. Person 2. exclāmābātis 3. Person 3. exclāmābant |
Perfekt | 1. Person 1. exclāmāvī 2. Person 2. exclāmāvisti 3. Person 3. exclāmāvit | 1. Person 1. exclāmāvimus 2. Person 2. exclāmāvistis 3. Person 3. exclāmāvērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. exclāmāverō 2. Person 2. exclāmāveris 3. Person 3. exclāmāverit | 1. Person 1. exclāmāverimus 2. Person 2. exclāmāveritis 3. Person 3. exclāmāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. exclāmāveram 2. Person 2. exclāmāverās 3. Person 3. exclāmāverat | 1. Person 1. exclāmāverāmus 2. Person 2. exclāmāverātis 3. Person 3. exclāmāverant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. exclāmem 2. Person 2. exclāmēs 3. Person 3. exclāmet | 1. Person 1. exclāmēmus 2. Person 2. exclāmētis 3. Person 3. exclāment |
Imperfekt | 1. Person 1. exclāmārem 2. Person 2. exclāmārēs 3. Person 3. exclāmāret | 1. Person 1. exclāmārēmus 2. Person 2. exclāmārētis 3. Person 3. exclāmārent |
Perfekt | 1. Person 1. exclāmāverim 2. Person 2. exclāmāveris 3. Person 3. exclāmāverit | 1. Person 1. exclāmāverimus 2. Person 2. exclāmāveritis 3. Person 3. exclāmāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. exclāmāvissem 2. Person 2. exclāmāvissēs 3. Person 3. exclāmāvisset | 1. Person 1. exclāmāvissēmus 2. Person 2. exclāmāvissētis 3. Person 3. exclāmāvissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | exclāmā! | exclāmāte! |
Futur | 2. Person 2. exclāmāto! 3. Person 3. exclāmāto! | 2. Person 2. exclāmātōte! 3. Person 3. exclāmanto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | exclāmāre |
Perfekt | exclāmāvisse |
Futur | exclāmātūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | exclāmāns, exclāmantis |
Futur | exclāmātūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | exclāmandī |
---|---|
Dativ | exclāmandō |
Akkusativ | ad exclāmandum |
Ablativ | exclāmandō |
Supinum
exclāmātum |