evulgare
<ō, āvī, ātum 1.> (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
- ē-vulgāre
- preisgebenē-vulgāreē-vulgāre
- pudorem evulgarekeine Rücksicht auf das Schamgefühl nehmenpudorem evulgare
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ēvulgō 2. Person 2. ēvulgās 3. Person 3. ēvulgat | 1. Person 1. ēvulgāmus 2. Person 2. ēvulgātis 3. Person 3. ēvulgant |
| Futur | 1. Person 1. ēvulgābō 2. Person 2. ēvulgābis 3. Person 3. ēvulgābit | 1. Person 1. ēvulgābimus 2. Person 2. ēvulgābitis 3. Person 3. ēvulgābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. ēvulgābam 2. Person 2. ēvulgābās 3. Person 3. ēvulgābat | 1. Person 1. ēvulgābāmus 2. Person 2. ēvulgābātis 3. Person 3. ēvulgābant |
| Perfekt | 1. Person 1. ēvulgāvī 2. Person 2. ēvulgāvisti 3. Person 3. ēvulgāvit | 1. Person 1. ēvulgāvimus 2. Person 2. ēvulgāvistis 3. Person 3. ēvulgāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. ēvulgāverō 2. Person 2. ēvulgāveris 3. Person 3. ēvulgāverit | 1. Person 1. ēvulgāverimus 2. Person 2. ēvulgāveritis 3. Person 3. ēvulgāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ēvulgāveram 2. Person 2. ēvulgāverās 3. Person 3. ēvulgāverat | 1. Person 1. ēvulgāverāmus 2. Person 2. ēvulgāverātis 3. Person 3. ēvulgāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ēvulgem 2. Person 2. ēvulgēs 3. Person 3. ēvulget | 1. Person 1. ēvulgēmus 2. Person 2. ēvulgētis 3. Person 3. ēvulgent |
| Imperfekt | 1. Person 1. ēvulgārem 2. Person 2. ēvulgārēs 3. Person 3. ēvulgāret | 1. Person 1. ēvulgārēmus 2. Person 2. ēvulgārētis 3. Person 3. ēvulgārent |
| Perfekt | 1. Person 1. ēvulgāverim 2. Person 2. ēvulgāveris 3. Person 3. ēvulgāverit | 1. Person 1. ēvulgāverimus 2. Person 2. ēvulgāveritis 3. Person 3. ēvulgāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ēvulgāvissem 2. Person 2. ēvulgāvissēs 3. Person 3. ēvulgāvisset | 1. Person 1. ēvulgāvissēmus 2. Person 2. ēvulgāvissētis 3. Person 3. ēvulgāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | ēvulgā! | ēvulgāte! |
| Futur | 2. Person 2. ēvulgāto! 3. Person 3. ēvulgāto! | 2. Person 2. ēvulgātōte! 3. Person 3. ēvulganto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | ēvulgāre |
| Perfekt | ēvulgāvisse |
| Futur | ēvulgātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | ēvulgāns, ēvulgantis |
| Futur | ēvulgātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | ēvulgandī |
|---|---|
| Dativ | ēvulgandō |
| Akkusativ | ad ēvulgandum |
| Ablativ | ēvulgandō |
Supinum
| ēvulgātum |
