everberare
<ō, āvī, ātum 1.> (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ēverberō 2. Person 2. ēverberās 3. Person 3. ēverberat | 1. Person 1. ēverberāmus 2. Person 2. ēverberātis 3. Person 3. ēverberant |
| Futur | 1. Person 1. ēverberābō 2. Person 2. ēverberābis 3. Person 3. ēverberābit | 1. Person 1. ēverberābimus 2. Person 2. ēverberābitis 3. Person 3. ēverberābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. ēverberābam 2. Person 2. ēverberābās 3. Person 3. ēverberābat | 1. Person 1. ēverberābāmus 2. Person 2. ēverberābātis 3. Person 3. ēverberābant |
| Perfekt | 1. Person 1. ēverberāvī 2. Person 2. ēverberāvisti 3. Person 3. ēverberāvit | 1. Person 1. ēverberāvimus 2. Person 2. ēverberāvistis 3. Person 3. ēverberāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. ēverberāverō 2. Person 2. ēverberāveris 3. Person 3. ēverberāverit | 1. Person 1. ēverberāverimus 2. Person 2. ēverberāveritis 3. Person 3. ēverberāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ēverberāveram 2. Person 2. ēverberāverās 3. Person 3. ēverberāverat | 1. Person 1. ēverberāverāmus 2. Person 2. ēverberāverātis 3. Person 3. ēverberāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ēverberem 2. Person 2. ēverberēs 3. Person 3. ēverberet | 1. Person 1. ēverberēmus 2. Person 2. ēverberētis 3. Person 3. ēverberent |
| Imperfekt | 1. Person 1. ēverberārem 2. Person 2. ēverberārēs 3. Person 3. ēverberāret | 1. Person 1. ēverberārēmus 2. Person 2. ēverberārētis 3. Person 3. ēverberārent |
| Perfekt | 1. Person 1. ēverberāverim 2. Person 2. ēverberāveris 3. Person 3. ēverberāverit | 1. Person 1. ēverberāverimus 2. Person 2. ēverberāveritis 3. Person 3. ēverberāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ēverberāvissem 2. Person 2. ēverberāvissēs 3. Person 3. ēverberāvisset | 1. Person 1. ēverberāvissēmus 2. Person 2. ēverberāvissētis 3. Person 3. ēverberāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | ēverberā! | ēverberāte! |
| Futur | 2. Person 2. ēverberāto! 3. Person 3. ēverberāto! | 2. Person 2. ēverberātōte! 3. Person 3. ēverberanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | ēverberāre |
| Perfekt | ēverberāvisse |
| Futur | ēverberātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | ēverberāns, ēverberantis |
| Futur | ēverberātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | ēverberandī |
|---|---|
| Dativ | ēverberandō |
| Akkusativ | ad ēverberandum |
| Ablativ | ēverberandō |
Supinum
| ēverberātum |
