eructare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ērūctō 2. Person 2. ērūctās 3. Person 3. ērūctat | 1. Person 1. ērūctāmus 2. Person 2. ērūctātis 3. Person 3. ērūctant |
| Futur | 1. Person 1. ērūctābō 2. Person 2. ērūctābis 3. Person 3. ērūctābit | 1. Person 1. ērūctābimus 2. Person 2. ērūctābitis 3. Person 3. ērūctābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. ērūctābam 2. Person 2. ērūctābās 3. Person 3. ērūctābat | 1. Person 1. ērūctābāmus 2. Person 2. ērūctābātis 3. Person 3. ērūctābant |
| Perfekt | 1. Person 1. ērūctāvī 2. Person 2. ērūctāvisti 3. Person 3. ērūctāvit | 1. Person 1. ērūctāvimus 2. Person 2. ērūctāvistis 3. Person 3. ērūctāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. ērūctāverō 2. Person 2. ērūctāveris 3. Person 3. ērūctāverit | 1. Person 1. ērūctāverimus 2. Person 2. ērūctāveritis 3. Person 3. ērūctāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ērūctāveram 2. Person 2. ērūctāverās 3. Person 3. ērūctāverat | 1. Person 1. ērūctāverāmus 2. Person 2. ērūctāverātis 3. Person 3. ērūctāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ērūctem 2. Person 2. ērūctēs 3. Person 3. ērūctet | 1. Person 1. ērūctēmus 2. Person 2. ērūctētis 3. Person 3. ērūctent |
| Imperfekt | 1. Person 1. ērūctārem 2. Person 2. ērūctārēs 3. Person 3. ērūctāret | 1. Person 1. ērūctārēmus 2. Person 2. ērūctārētis 3. Person 3. ērūctārent |
| Perfekt | 1. Person 1. ērūctāverim 2. Person 2. ērūctāveris 3. Person 3. ērūctāverit | 1. Person 1. ērūctāverimus 2. Person 2. ērūctāveritis 3. Person 3. ērūctāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ērūctāvissem 2. Person 2. ērūctāvissēs 3. Person 3. ērūctāvisset | 1. Person 1. ērūctāvissēmus 2. Person 2. ērūctāvissētis 3. Person 3. ērūctāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | ērūctā! | ērūctāte! |
| Futur | 2. Person 2. ērūctāto! 3. Person 3. ērūctāto! | 2. Person 2. ērūctātōte! 3. Person 3. ērūctanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | ērūctāre |
| Perfekt | ērūctāvisse |
| Futur | ērūctātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | ērūctāns, ērūctantis |
| Futur | ērūctātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | ērūctandī |
|---|---|
| Dativ | ērūctandō |
| Akkusativ | ad ērūctandum |
| Ablativ | ērūctandō |
Supinum
| ērūctātum |
