enutrire
<iō, īvī, ītum 4.> poetischpoet (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
- ernähren, großziehenē-nūtrīreē-nūtrīre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ēnūtrīō 2. Person 2. ēnūtrīs 3. Person 3. ēnūtrīt | 1. Person 1. ēnūtrīmus 2. Person 2. ēnūtrītis 3. Person 3. ēnūtrīunt |
| Futur | 1. Person 1. ēnūtrīam 2. Person 2. ēnūtrīes 3. Person 3. ēnūtrīet | 1. Person 1. ēnūtrīemus 2. Person 2. ēnūtrīetis 3. Person 3. ēnūtrīent |
| Imperfekt | 1. Person 1. ēnūtrīebam 2. Person 2. ēnūtrīebās 3. Person 3. ēnūtrīebat | 1. Person 1. ēnūtrīebāmus 2. Person 2. ēnūtrīebātis 3. Person 3. ēnūtrīebant |
| Perfekt | 1. Person 1. ēnūtrīvī 2. Person 2. ēnūtrīvisti 3. Person 3. ēnūtrīvit | 1. Person 1. ēnūtrīvimus 2. Person 2. ēnūtrīvistis 3. Person 3. ēnūtrīvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. ēnūtrīverō 2. Person 2. ēnūtrīveris 3. Person 3. ēnūtrīverit | 1. Person 1. ēnūtrīverimus 2. Person 2. ēnūtrīveritis 3. Person 3. ēnūtrīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ēnūtrīveram 2. Person 2. ēnūtrīverās 3. Person 3. ēnūtrīverat | 1. Person 1. ēnūtrīverāmus 2. Person 2. ēnūtrīverātis 3. Person 3. ēnūtrīverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ēnūtrīam 2. Person 2. ēnūtrīās 3. Person 3. ēnūtrīat | 1. Person 1. ēnūtrīāmus 2. Person 2. ēnūtrīātis 3. Person 3. ēnūtrīant |
| Imperfekt | 1. Person 1. ēnūtrīrem 2. Person 2. ēnūtrīrēs 3. Person 3. ēnūtrīret | 1. Person 1. ēnūtrīrēmus 2. Person 2. ēnūtrīrētis 3. Person 3. ēnūtrīrent |
| Perfekt | 1. Person 1. ēnūtrīverim 2. Person 2. ēnūtrīveris 3. Person 3. ēnūtrīverit | 1. Person 1. ēnūtrīverimus 2. Person 2. ēnūtrīveritis 3. Person 3. ēnūtrīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ēnūtrīvissem 2. Person 2. ēnūtrīvissēs 3. Person 3. ēnūtrīvisset | 1. Person 1. ēnūtrīvissēmus 2. Person 2. ēnūtrīvissētis 3. Person 3. ēnūtrīvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | ēnūtrī! | ēnūtrīte! |
| Futur | 2. Person 2. ēnūtrīto! 3. Person 3. ēnūtrīto! | 2. Person 2. ēnūtrītōte! 3. Person 3. ēnūtrīunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | ēnūtrīre |
| Perfekt | ēnūtrīvisse |
| Futur | ēnūtrītūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | ēnūtrīens, ēnūtrīentis |
| Futur | ēnūtrītūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | ēnūtrīendī |
|---|---|
| Dativ | ēnūtrīendō |
| Akkusativ | ad ēnūtrīendum |
| Ablativ | ēnūtrīendō |
Supinum
| ēnūtrītum |
