enotare
<ō, āvī, ātum 1.> (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
- aufzeichnenē-notāreē-notāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ēnotō 2. Person 2. ēnotās 3. Person 3. ēnotat | 1. Person 1. ēnotāmus 2. Person 2. ēnotātis 3. Person 3. ēnotant |
| Futur | 1. Person 1. ēnotābō 2. Person 2. ēnotābis 3. Person 3. ēnotābit | 1. Person 1. ēnotābimus 2. Person 2. ēnotābitis 3. Person 3. ēnotābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. ēnotābam 2. Person 2. ēnotābās 3. Person 3. ēnotābat | 1. Person 1. ēnotābāmus 2. Person 2. ēnotābātis 3. Person 3. ēnotābant |
| Perfekt | 1. Person 1. ēnotāvī 2. Person 2. ēnotāvisti 3. Person 3. ēnotāvit | 1. Person 1. ēnotāvimus 2. Person 2. ēnotāvistis 3. Person 3. ēnotāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. ēnotāverō 2. Person 2. ēnotāveris 3. Person 3. ēnotāverit | 1. Person 1. ēnotāverimus 2. Person 2. ēnotāveritis 3. Person 3. ēnotāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ēnotāveram 2. Person 2. ēnotāverās 3. Person 3. ēnotāverat | 1. Person 1. ēnotāverāmus 2. Person 2. ēnotāverātis 3. Person 3. ēnotāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ēnotem 2. Person 2. ēnotēs 3. Person 3. ēnotet | 1. Person 1. ēnotēmus 2. Person 2. ēnotētis 3. Person 3. ēnotent |
| Imperfekt | 1. Person 1. ēnotārem 2. Person 2. ēnotārēs 3. Person 3. ēnotāret | 1. Person 1. ēnotārēmus 2. Person 2. ēnotārētis 3. Person 3. ēnotārent |
| Perfekt | 1. Person 1. ēnotāverim 2. Person 2. ēnotāveris 3. Person 3. ēnotāverit | 1. Person 1. ēnotāverimus 2. Person 2. ēnotāveritis 3. Person 3. ēnotāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ēnotāvissem 2. Person 2. ēnotāvissēs 3. Person 3. ēnotāvisset | 1. Person 1. ēnotāvissēmus 2. Person 2. ēnotāvissētis 3. Person 3. ēnotāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | ēnotā! | ēnotāte! |
| Futur | 2. Person 2. ēnotāto! 3. Person 3. ēnotāto! | 2. Person 2. ēnotātōte! 3. Person 3. ēnotanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | ēnotāre |
| Perfekt | ēnotāvisse |
| Futur | ēnotātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | ēnotāns, ēnotantis |
| Futur | ēnotātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | ēnotandī |
|---|---|
| Dativ | ēnotandō |
| Akkusativ | ad ēnotandum |
| Ablativ | ēnotandō |
Supinum
| ēnotātum |
