enatare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- herausschwimmen, sich schwimmend retten (ex naufragio aus dem Schiffbruch)ē-natāre (nachklassischnachkl.) poetischpoetē-natāre (nachklassischnachkl.) poetischpoet
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ēnatō 2. Person 2. ēnatās 3. Person 3. ēnatat | 1. Person 1. ēnatāmus 2. Person 2. ēnatātis 3. Person 3. ēnatant |
| Futur | 1. Person 1. ēnatābō 2. Person 2. ēnatābis 3. Person 3. ēnatābit | 1. Person 1. ēnatābimus 2. Person 2. ēnatābitis 3. Person 3. ēnatābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. ēnatābam 2. Person 2. ēnatābās 3. Person 3. ēnatābat | 1. Person 1. ēnatābāmus 2. Person 2. ēnatābātis 3. Person 3. ēnatābant |
| Perfekt | 1. Person 1. ēnatāvī 2. Person 2. ēnatāvisti 3. Person 3. ēnatāvit | 1. Person 1. ēnatāvimus 2. Person 2. ēnatāvistis 3. Person 3. ēnatāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. ēnatāverō 2. Person 2. ēnatāveris 3. Person 3. ēnatāverit | 1. Person 1. ēnatāverimus 2. Person 2. ēnatāveritis 3. Person 3. ēnatāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ēnatāveram 2. Person 2. ēnatāverās 3. Person 3. ēnatāverat | 1. Person 1. ēnatāverāmus 2. Person 2. ēnatāverātis 3. Person 3. ēnatāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ēnatem 2. Person 2. ēnatēs 3. Person 3. ēnatet | 1. Person 1. ēnatēmus 2. Person 2. ēnatētis 3. Person 3. ēnatent |
| Imperfekt | 1. Person 1. ēnatārem 2. Person 2. ēnatārēs 3. Person 3. ēnatāret | 1. Person 1. ēnatārēmus 2. Person 2. ēnatārētis 3. Person 3. ēnatārent |
| Perfekt | 1. Person 1. ēnatāverim 2. Person 2. ēnatāveris 3. Person 3. ēnatāverit | 1. Person 1. ēnatāverimus 2. Person 2. ēnatāveritis 3. Person 3. ēnatāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ēnatāvissem 2. Person 2. ēnatāvissēs 3. Person 3. ēnatāvisset | 1. Person 1. ēnatāvissēmus 2. Person 2. ēnatāvissētis 3. Person 3. ēnatāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | ēnatā! | ēnatāte! |
| Futur | 2. Person 2. ēnatāto! 3. Person 3. ēnatāto! | 2. Person 2. ēnatātōte! 3. Person 3. ēnatanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | ēnatāre |
| Perfekt | ēnatāvisse |
| Futur | ēnatātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | ēnatāns, ēnatantis |
| Futur | ēnatātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | ēnatandī |
|---|---|
| Dativ | ēnatandō |
| Akkusativ | ad ēnatandum |
| Ablativ | ēnatandō |
Supinum
| ēnatātum |
