emutare
<ō, e-mutare, ātum 1.> poetischpoet (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ēmūtō 2. Person 2. ēmūtās 3. Person 3. ēmūtat | 1. Person 1. ēmūtāmus 2. Person 2. ēmūtātis 3. Person 3. ēmūtant |
| Futur | 1. Person 1. ēmūtābō 2. Person 2. ēmūtābis 3. Person 3. ēmūtābit | 1. Person 1. ēmūtābimus 2. Person 2. ēmūtābitis 3. Person 3. ēmūtābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. ēmūtābam 2. Person 2. ēmūtābās 3. Person 3. ēmūtābat | 1. Person 1. ēmūtābāmus 2. Person 2. ēmūtābātis 3. Person 3. ēmūtābant |
| Perfekt | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - |
| Futur 2 | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ēmūtem 2. Person 2. ēmūtēs 3. Person 3. ēmūtet | 1. Person 1. ēmūtēmus 2. Person 2. ēmūtētis 3. Person 3. ēmūtent |
| Imperfekt | 1. Person 1. ēmūtārem 2. Person 2. ēmūtārēs 3. Person 3. ēmūtāret | 1. Person 1. ēmūtārēmus 2. Person 2. ēmūtārētis 3. Person 3. ēmūtārent |
| Perfekt | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | ēmūtā! | ēmūtāte! |
| Futur | 2. Person 2. ēmūtāto! 3. Person 3. ēmūtāto! | 2. Person 2. ēmūtātōte! 3. Person 3. ēmūtanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | ēmūtāre |
| Perfekt | - |
| Futur | ēmūtātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | ēmūtāns, ēmūtantis |
| Futur | ēmūtātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | ēmūtandī |
|---|---|
| Dativ | ēmūtandō |
| Akkusativ | ad ēmūtandum |
| Ablativ | ēmūtandō |
Supinum
| ēmūtātum |
